Gaiļa kalns – pilskalns atrodas 320m uz Z-ZA no Bumbuļu un 160m uz R no Mauriņu mājām. Pilskalns atrodas lielāka paugura A galā, no lielā paugura pilskalns atdalīts ar dabisku ieleju. Pats pilskalns ir bez mākslīga apdarinājuma pēdām, tā nogāzes lēzenas, no Z, A un D pusēm pilskalnu norobežo zema, purvaina leja.
E.Brastiņš kļūdas pēc Kārļa kalnu tekstā dēvē arī par Rata kalnu, kas ir cits, netālu esošs pilskalns. Tāpat vēl līdz galam nav skaidra versija par Kaupo Lielās pils saikni ar Turaidas pilskalna vietu.
Avots Pirmo informāciju par Caunu pilskalnu sniedzis pazīstamākais Latvijas Republikas laika pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš, kurš to pieminējis 1926. gadā publicētajā izdevumā “Latvijas pilskalni. II. Zemgale un Augšzeme”. E. Brastiņš Caunu pilskalnu par īstu pilskalnu neatzina, bet minēja kā varbūtēju […]
Āraišu ezerpils bija no 9. līdz 10. gadsimtam apdzīvota nocietināta latgaļu apmetne uz Āraišu ezera salas. Arheologa Jāņa Apala vadībā Āraišu ezerpils ir daļēji rekonstruēta un ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā. 1983. gadā tika izveidots Āraišu arheoloģiskais parks, kurā ietilpst arī Āraišu pilsdrupas, kā arī akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā.
Babītes pilskalns (latīņu: castrum Babat, Babath) jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā. 13. gadsimtā šeit svarīgo tirdzniecības ceļu malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem – Babates jeb Svētās Marijas pils (1219-1228).