Leimanišķu Baterijas kalns

Skatit lineāro mērogu, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1941. gada uzmērījuma

Leimanišķu Baterijas kalns atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem. Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz DA no Maltas un 0,8 km uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja P. Stepiņš.

Leimanišķu Baterijas kalna pilskalns ierīkots Z-D virzienā orientētā norobežotā kalnā, kas R pusē ar lēzenu ieplaku atdalīts no plašākas augstienes. Pilskalns Z un R pusē ir stipri nocietināts: citas kalna nogāzes. kas jau no dabas ir pietiekami stāvas, tik stipri nebija jāaizsargā. Baterijas kalna Z gals nocietināts ar trim grāvjiem un diviem valņiem. Pirmais grāvis, skaitot no pilskalna plakuma puses, A nogāzē izzūd terases veidā, bet R pusē strauji izbeidzas nogāzē. Otrais grāvis aiz pirmā vaļņa A pusē pāriet terasē. kas, vietām nenoteiktāka, ieloko visu pilskalna sānu, lai kļūtu izteiktāka D galā un R pusē pārietu grāvī. Šis grāvis, kam ir vairāku metru kritums uz Z. pamazām kļūst seklāks un tad lokveidīgi pa nogāzi saslēdzas ar Z gala otro grāvi. Z gala otrais valnis, kura priekšā atrodas vēl trešais grāvis un tā priekšā neliela izlīdzināta terasīte, R nogāzē ar vāju lūzumu pāriet R puses pirmajā valnī. Tā priekšā ir otrais grāvis, kas pilskalna DR pusē pāriet ap 25 m garā šaurā terasē. R nogāzes otrā grāvja priekšā ir otrais valnis, un tā priekšā – trešais grāvis. Divi pēdējie grāvji un valnis, kļūdami seklāki, Z pārsniedz to vietu, kur pirmais R sānu valnis saslēdzas ar otro Z valni.

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Šādi nocietināta pilskalna plakums ir nedaudz kumps, 150 m garš un 40 m plats, lai gan šķiet, ka plakuma izmantojamā platība varēja būt arī lielāka, jo pirmais R puses grāvis izveidots 3-4 m zem plakuma līmeņa. A pusē Baterijas kalns ir visaugstākais un sasniedz 15 m augstumu.

Leimanišķu Baterijas kalna nogāze

Leimanišķu Baterijas kalnā kultūrslānis vizuāli nav konstatē­jams. Tūlīt zem velēnas ir gaiša smilts. Baterijas kalnā it kā atrastas bezripas gludo trauku lauskas, kas ļautu pieminekli attiecināt uz m ē. I. g. t.

• J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.