Bebrenes Valaiņu pilskalnu 2008. gada nogalē apzinājusi māju “Atāli” saimniece Ārija Gruberte, kura mežā, netālu no 2006. gadā atklātā Valaiņu dobumakmens ievērojusi, ka kādam lielam pakalnam ir gluda virsma un tas pēc savas formas varētu būt pilskalns.
2009. gadā uz iespējamo pilskalnu Bebrenes mežos devās Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija Andra Grīnberga vadībā. Tās darbības laikā konstatēts, ka pēc pilskalna plakumā zem koku izgāzumiem salasītajām gludās keramikas un nedaudz arī apmestās keramikas trauku lauskām pilskalna datējums varētu būt mūsu ēras pirmās tūkstošgades otrā puse. Pilskalns ir vidēji ap 10 m augsts, trim stāvām malām, tā plakums iespējams mākslīgi izlīdzināts, 37 m garš līdz 35 m plats. Tā austrumu nogāzē konstatēta ielokveida terase. Terases pazīmes varētu būt arī kalna R nogāzes augšmalā. Pilskalna A pusē, kalna grēdas turpinājumā, iespējams ir apmetnes vieta, jo līdzenajā laukumā arī samanāmas kultūrslāņa pazīmes un , domājams, no tālākās kalna grēdas šī vieta bijusi atdalīta ar nocietinājuma valni. Pilskalna D nogāzes vidusdaļā apzināts varbūtējais kulta akmens, kam, iespējams, saskatāmas bedrīšakmens pazīmes.
Atrodot vēl neapzinātu arheoloģisko objektu, tiek rasta iespēja jauniem atklājumiem, kultūrvēsturisko bagātību apzināšanai, kas sargājamas un saudzējamas. Tāds šobrīd ir arī Bebrenes Valaiņu pilskalns, kas liekas neskarts un nebojāts. Šobrīd šis pilskalns pretendē uz iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2010
