E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. julijā 1924. g.
„Zamečkas” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Nosaukums „Zamečkas kalns” ceļoties no polu runas un nozīmējot „Pilskalns”. Šis pilskalns jau no tālienes redzams zemā Luksta (pļavas nosaukums) vidū. Viņš atrodas pie Kazimiriškes muižai kādreiz piederošās Ozolmuižas (Eichenholm), kas stāv 4 kilometrus ziemeļaustrumos Kazimirišķei un tikpat tālu no Daugavas, Pilskalnes pagastā. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts valsts aizsargājamos pieminekļos.
„Zamečka” celta ap 18 m. augstā apaļā kalnā. No dabas samērā stāvās kalnmalas padarītas vēl stāvākas ar diženiem rakumiem un bedumiem. Visapkārt kalnam, 4 m. zemāk plakuma malai, aprakts grāvis un uzbērts
bedums, kura augstums ap 2m. Aiz šiem aprakumiem stiepjas vēl otrs grāvis un uzbēdums, kas stāvākā ziemeļpusē it kā pārtrūkst. Pāri šiem apcietinājumiem ved 2 senas ieejas —viena ziemeļrietumos, bet otra dienvid-austrumos. Turpretī neapšaubāmi jauns otrā, arējā uzbeduma pārrakums ceļa vietai, atrodas kalna dienvidrietumos.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Līdz pasaules karam Zamečkas kalns, šķiet, bijis labi uzglabājies, bet kara laikā tas ticis lietots kā vācu karaspēka aizmugure un izrakts tranšejām. Visvairāk cietusi kalna rietumpuse, kur daļa ārējā uzbeduma nolīdzināta un kalnmalā ieraktas dzelžotas blindažas. Šais pamestās kareivju mītnēs pašlaik apmetusies kāda sieva, kas tur novietojusi savus lopus un iekārtojusi pagaidu saimniecību. Ap 10 m. plata un 4 m. dziļa bedre izrakta pašā plakuma dienvid-rietummalā, no viņas ved satiksmes eja uz plakuma vidu. Pārējās pilskalna malas mazāk cietušas, un tur redzami vienā otrā vietā daži sīkāki ierakumi.
Kara laika ierakumu dēļ atklājusies vairāk metru dziļa mītņu kārta, kas visai melna un satur daudz kaulu, ogļu un trauku atlieku.
Šo trauku paraugi atvesti Rīgā un redzami Valsts vēsturiskā muzejā.
„Zamečka” no rietumiem.
Šis pilskalns pieder lielākām un archaioloģiski valdzinošākām sendzīves vietām.
Kalns gar malām apaudzis simtgadīgiem ozoliem, bet 200 x 150 m. lielais, drusku kumpais plakums, jau sengadiem tiek arts.
Šo pilskalnu apmeklējis Bīlensteins ceļojot pa Augšzemi. Pēc nostāstiem kalnā esot zviedru cietoksnis bijis.
