Mālpils (arī Klobažu vai Klabažu) pilskalns atrodas Rīgas raj. Mālpils pagastā Mālpils centrā Sudas upes kreisajā krastā pie Klobažu mājām. Pilskalns XX gs. 30. gados minēts literatūrā, tomēr plašāk tas aprakstīts tikai 40. gados.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Nosaukums Katigrade satur sevī krievu sakni „grad”, kas nozīme pili, pilsētu. Uz aizdomu pamata iztaujājot apkārtni, patiesi tika atrasta apcietināta vieta pie pašas Katigrades muižas, kas atrodas Jasmuižas pag., Daugavpils apriņķī.
Šo pilskalnu dēvē par „Lielo pilskalnu”, jo dažus simts soļus rietumos tam atrodas kāds no dabas paaugsts kalns dēvēts „Mazais Pilskalns”. Mazais pilskalns nav nekāds pilskalns šā vārda īstā nozīmē, jo trūkst tam kaut kādu mākslīgu rakumu un mītņu kārtas.
Nospraužot valsts robežu dienvidos Bauskai, bijušā Kurzemes guberņas robeža līdz ar dažiem kv. kilometriem zemes tika piešķirta Latvijai. Tādā kārta kāds pilskalns, kurš skaitījās Kaunas guberņā, tagad pieder mums.
Turaidas Rata kakts, saukts arī par Taurētāju kalniņu, atrodas Rīgas raj. Siguldas pilsētas teritorijā, Gaujas labā krasta augstienes stūrī, Vikmestes upītes gravas kreisajā krastā. Turaidas Rata kakts vai Rata kalns, kā tiek apzīmēta arī plašāka augstiene Gaujas labajā krastā, literatūrā minēts jau kopš 19. gs., bet Rata kaktu, apzīmējot to par “pilskalnveidīgu darinājumu”, 1946.gadā plašāk aprakstījis K.Rozītis.
Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.
Šņepstu Lielais kalns atrodas Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē (braucot no Preiļiem). Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju.
Par „Baznīckalnu” deve nelielu skaistu pilskalnu Kūduma pag. jaunsaimniecības robežās. Šis pilskalns atrodas 2,5 klm. garā Rustēgas jeb Unguru ezera ziemeļu galā ne tālu no krasta. Vienu klm. ziemeļos pilskalnam stāv Ungurmuiža, vāciski saukta O r e l l e n.
Pilskalnam neliels iegarens plakums, kas pret vidu nedaudz uzkumpis. Uzbedumu nav nekādu, jo malas ir visai stāvas. Tomēr austrumos un dienvidos kalnmalās redzamas terases. Pirmā terase ierīkota 4 m. zemāk plakumam, bet otrā 9 m. zemāk. Ziemeļos un austrumos terašu nav.
„Vīna kalns” tiek dēvēta apcietināta vieta puskilometru dienvidos Mežotnes Pilskalnam. No Pilskalna līdz Vīna kalnam stiepjas stāva krante, kas norobežo rietumos Lielupes pļavas. Šī krante ir kādreizējais Lielupes krasts, kas tagad upei atkāpjoties palicis dīks.
Mežotnes pilskalns (latīņu: castrum Mesiothe) jeb Viestura kalns atrodas Rundāles novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā. Pēc Livonijas hroniku datiem līdz 1270. gadam šeit atradās zemgaļu Upmales zemes galvenā pils.
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Melnā ieža pilskalns atrodas Rīgas raj. Krimuldas pagastā Braslas upes labajā krastā, ap 1 km uz DA no Braslas spēkstacijas aizsprosta. Pilskalnam nosaukums dots pēc smilšakmens ieža, kas veido pieminekļa ZA krauju. Pieminekli 1987. gadā atklāja G.Eniņš.
Zlēku Karātavu kalna pilskalns ierīkots nodalītajā kaupres R galā. Pilskalna sāni no dabas ir krauji un īpaši nav stāvināti. R galā 3 m zem pilskalna plakuma līmeņa ir ap 8 m plats, izplūdis grāvis, kura priekšā ir ap 2 m augsts un 10 m garš valnis.
Izlikās neticami, ka bieži apdzīvotā Preiļu apkārtnē nebūtu neviena pilskalna. Pēc ilgākas meklēšanas un taujāšanas izdevās uzzināt, ka kādu tīrumu Preiļu Plyudu ciema robežās, sauc par pilskalnu 1 km. rietumos Anspaku muižai un 2,5 km. dienv.-austr. Preiļiem, Preiļu strauta kreisā krastā. Šai vietā Preiļu strauts izgrauzies caur paaugstu vietu radīdams sev stāvus krastus.
Vienu kilometru austrumos Piksteres ezeram, tikpat tālu no augstā Sperjaņu kalna, ir kāds Augšzemei raksturīgs „Pilskalns”. Viņš atrodas Varenbrokas Maizīšu māju zemē, kuras īpašnieks Andrejs Lazdiņš. Šo pilskalnu aizķer arī Ķīļānu māju robeža, īpašnieks Avots.
Dažus desmit soļus dienvidos tai vietai, kur Krievainīte ietek Skujainē, atrodas kāda apcietināta vieta saukta „Cepļa kalniņš”. Šis nosaukums cēlies no tam, ka Kamradzes mājas saimnieks, kura zemē minētais kalns atrodas, ierīkojis apcietinājuma ziemeļmalā kaļķu cepli.
Divus kilometrus ziem.-rietumos Mazstraupes Plāču miestiņam aiz Zvejnieku mājām atrodas divi ezeri — lielākais Riebiņu, mazākais Eiķēnu. Starp abiem ezeriem stiepjas vairākus kilometrus gara kalnu kaupre apaugusi ozolaiņu mežu. Vietējie iedzīvotāji visu šo augstieni nosauc par „Ērgļu kalniem”. Tai vietā, kur kalna mugura visšaurākā un kur tā vistuvāk ezeram, ierīkots pilskalns, kas paceļas 20 m. pār ezera līmeni.
Pabērzkalns atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā Ventas labajā krastā starp Jaunbērzkalnu un Priednieku mājām. 1895. gadā to apzinājis un pārbaudes izrakumus izdarījis V.Sizovs. 1937.gadā Pabērzkalnā notika arheoloģiskie izrakumi E.Šturma vadībā.
Page 25 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.