Dundagas Kalna dārzs

Par pilskalnu

Griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1994. gada uzmērījuma

Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.

Apkārtnes plāns M 1 :200 000

Pilskalns ierīkots savrupā paugurā Pāces upes krastā. Muižas laikos upē uzstādināts dzirnavu dīķis, un Kalna dārzs pašlaik ir pussala, kas dzirnavu dīķa DA daļā par 6 – 7 m paceļas virs ūdens līmeņa. Kalnam, kam visapkārt ir mākslīgi nostāvinātas nogāzes, izveidots labi izlīdzināts, plānā noapaļoti iegarenas taisnstūra formas plakums, kura lielums ir ap 70 x 35 – 55 m. Kalna DR nogāzē 1 m zem plakuma līmeņa ir 8 – 9 m plata terase; 3 m zemāk ir otra 4 – 5 m plata terase. Arī kalna ZA nogāzē 1 m zem plakuma ir 6 – 8 m plata terase. Iespējams, ka terases izveidotas 18. – 19.gs., kad šeit ierīkots muižas parks. Pilskalns DR pusē ar apmēram 20 m platu un 7 m dziļu grāvi atdalīts no iespējamās priekšpils vietas, kurā vēlāk uzcelta vācu mūra pils. Patlaban pāri grāvim ierīkots tiltiņš, no kura uz plakumu ved betonētas kāpnes.

Dundagas Kalna dārzs – pilskalns

1981.gada izrakumos (kopplatība 97 m2) noskaidroja, ka Kalna dārza plakums A pusē bija nocietināts ar valni, kas veidots no akmeņiem un zemēm. Tas pie pamatnes bijis 2,5 m plats un saglabājies nepilna metra augstumā. Izrakumos iegūtās senlietas (bronzas kaklariņķa un rotadatas fragmenti) un nocietinājumu raksturs liecina, ka pilskalns izmantots m.ē. l.g.t. un 2.g.t. sākumā.

Dzirnavu dīķa pretējā krastā ap 100 m uz A no Kalna dārza pilskalna atrodas E.Brastiņa apzinātais un aprakstītais nelielais Dundagas pilskalns.