E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000: griezumu augstums = 1. m; uzmērots 19. junijā 1924. g
„Liela Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Šo pilskalnu dēvē par „Lielo pilskalnu”, jo dažus simts soļus rietumos tam atrodas kāds no dabas paaugsts kalns dēvēts „Mazais Pilskalns”. Mazais pilskalns nav nekāds pilskalns šā vārda īstā nozīmē, jo trūkst tam kaut kādu mākslīgu rakumu un mītņu kārtas.
Lielais pilskalns atrodas Saukas Lielkūliņu māju robežās un pieder Pēterim Bunduliņam. Kalns jau pa gabalu redzams, jo viņš ir augstākā vieta savā apkārtnē. Sava augstuma dēļ tas izlietots ka trigonometrisks signāls un uz tā uzcelta bāka.
Šis pilskalns izveidots no savrupa apaļa kalna, kura virsotne 34 m. augstāka par apkārtējām pļavām. Plašā piekāje izmantota druvām un ganībām. Kalnmalas ļoti stāvas un bez tam vēl apraktas visapkārt divām terasēm.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Pilskalna plakums nevienāds cilnī un garens formā. Rietumu gals plakumam 5 m. augstāks par dienvidus galu, kurš tikai 20 m. plats un varbūt noderējis ieejai pilskalnā.
Pilskalns samērā labi uzglabājies. 1921. g. šeit rakuši Jēkabmiesta skolēni un kalna īpašnieks viņu rakumus nolīdzinājis.
Stāsta itkā plakums senāk būtot arts, tomēr aršanas sekas nav novērojamas.
Pilskalna ziemeļpuse apaugusi biezu mežu, bet plakums un dienvidus puse zaļu zāli.
Kūliņu „Pilskalns” no austrumiem.
Mītņu kārta kalngalā plāna, bet gar plakuma malām top biezāka. Melnajā zemē atrod nevirpātu trauku lauskas, ogles un kaulus.
Nekādu teiku par šo pilskalnu nevarēju vairs saklaušināt. Bīlensteins 1882. g. tomēr, uzrakstījis, ka Kūliņu pilskalnā baznīca un pils nogrimusi. Palikušā skurstenī redzēta bāla princese zem kalna sēžam ar melnu suni pie kājām.
Apkārtnē vairāki senkapi pie Galvanu mājām, (Liepas kalniņš) Kalnadegļu mājām v. c.
Tuvumā esošo „Mazo pilskalnu” Bilensteins tura par varbūtēju kulta vietu. Tomēr šām domām nav ne mazāko pamatu.
