E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 17. maijā 1925. g.
Kamārdes pilskalna šķērsgriezums pa A-B: M. 1:1000.
Nospraužot valsts robežu dienvidos Bauskai, bijušā Kurzemes guberņas robeža līdz ar dažiem kv. kilometriem zemes tika piešķirta Latvijai. Tādā kārta kāds pilskalns, kurš skaitījās Kaunas guberņā, tagad pieder mums.
Viņš atrodas Mūsas kreisā krastā 12 km dienvidos Bauskai. Ceraukstes pag. Brūklāju sādžas zemē Viļa Pēkala īpašumā. Vienu kilometru dienv. austrumos pilskalnam Lietavas daļā atrodas Kamārdes muiža (Komodern, Komandrece), no kuras arī pilskalns ieguvis savu nosaukumu.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000,
Pilskalna ierīkošanai izmantota šaura kaupre, kas radusies starp Mūsas krastu un kāda sīka strautiņa gravu, kas stiepjas līdztekus Mūsai. 100 m. no strautiņa ietekas Mūsā, kaupres gals atdalīts ar grāvi un uzbedumu. Tā radies pret ziemeļiem ieslīps plakums norobežots stāvām kalnmalām un uzbedumu. Plakuma garums ap 50 m. un tam trijstūra veids. Plakums ziemeļpusē 25 m. bet dienvidos tikai 5 m. Domājams, ka senāk plakuma dienvidus gals bijis daudz platāks, jo redzams, ka daļa no pilskalna ir plūdu laikos iebrukuši upē. Nobrukušā krastā atklājusies balta smilšakmeņa klints, kas tikai virspusē pārklāta mālainu zemi. Šī mālainā virskārta pilskalna plakumā sadzīvota pelēka ap 0,5 m dziļumā, pilskalnā neesot atrastas nekādas senlietas. Liekas, ka pilskalns būtu kādreiz arts, tomēr apkārtējie iedzīvotāji to neatceras. Tagad pilskalns apaudzis strupu zāli un pret upi arī krūmiem.
Kamārdes pilskalns no dienvidiem.
Pilskalna uzbedums 3 m augstāks par plakumu un 20 m. par upes līmeni. Ieeja varējusi būt gar uzbeduma dienvidgalu.
Kā postījums minams nobrukums pret upi un dažas nelielas mantraču bedres.
Teiksmo, ka šai vietā esot nogrimusi pils un pacēlies viņas vietā kalns.
Kalnā baidējot. Reiz žīds kalnā uzcēlis Miķelu telti, bet pusnaktī žīdu sācis nelabais mocīt. Žīds aizbēdzis.
Kamārdes pilskalnu vairākkārt apcerējis J. Dorings (Kuri. S. b. 1876. un 1882.)
