Kamradžu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. uzmērots 28. jūnijā 1923. g.

Cepla kalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Dažus desmit soļus dienvidos tai vietai, kur Krievainīte ietek Skujainē, atrodas kāda apcietināta vieta saukta „Cepļa kalniņš”. Šis nosaukums cēlies no tam, ka Kamradzes mājas saimnieks, kura zemē minētais kalns atrodas, ierīkojis apcietinājuma ziemeļmalā kaļķu cepli. Nekāds vecāks nosaukums nav uzglabājies. Kamradzes mājas atrodas Kalna muižas pagastā Jelgavas apriņķī 7 klm. dienvidrietumos Kalnamuižai (Tērvetei). Apcietinājums ierīkots uz 10 m. augsta zemes stūra, kas rietumos norobežojas ar Krievainītes gravu, bet ziemeļos un austrumos ar seklu ieleju, kas pamazām pāriet aramos laukos. Dienvidos šis zemes stūris atdalīts ar 2 m. augstu uzbedumu no pārējiem laukiem. Uzbeduma priekšā redzama dobe, no kuras ņemtas zemes uzbedumam.

Tā radies neliels, ieapaļš plakums 35 m. caurmēra ar slīpumu pret ziemeļiem.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Uzbedumam gar rietumgalu atstāta ieejas vieta, kas neparasti plata — 5 m. Tā bijusi vēl platāka, bet sašaurināta izrokot krastmalai robu iepreti uzbeduma galam.

Kalns sastāv no smilšaina mala un apaudzis skujkoku mežu.

„Cepļa kalns” no ziemeļiem.

Nav dzirdēts, ka šī apcietinātā vieta būtu kādreiz arta. Tomēr zemju darbi izliekas nepilnīgi vai nepabeigti. Mītņu kārtas tikpat kā nav. Nav arī nekas pašā kalnā atrasts, kas liecinātu par viņa izcelšanos.

Tāpat neizdevās saklaušināt kādas teikas vai nostāstus.

Tikai vecais Stops, kas senāk dzīvojis Kamradzēs, esot stāstījis, ka laukos pret upmali arot atrasts daudz kaulu un to lauku saucot par „Miroņu lauku”.

Dažas šai laukā atrastās saktiņas Kamradžu māju īpašnieks nodevis 1923. g. Kara muzejam Rīgā.

Cepļa kalniņš, liekas, būs senais kuršu karakalpu uzmestais apcietinājums, kurš celts ordeņa karaspēkam gaidot atgriežamies Leišus no Talsiem. Šeit pie Skujaines upes (Schenen) pēc kronistu ziņām notikusi sīva kauja, kura beigusies ar vāciešu uzvaru. Tam par labu runātu nevien turpat esošais „miroņu lauks”, bet arī upes krasti, kuros tikai šai vietā var uzcelt kronikā minēto tiltu. Visur citur krasti ir tik lēzeni, ka palos upe
iziet no krastiem.