Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiāli par pilskalnu
Pieminekļa robeža dabā noteikta 04.10.2003.g.
Datējums: 1. g. t. p. m. ē. – m. ē. 1. g. t. sākums
“Upurkalns – Aglonas ciema pad. pad. saimn. “Aglona” – krasta augstiene Ciriša ezera Upursalā ar mākslīgiem.nocietinājumiem. Vietējie iedzīvotāju sarunu valodā parasti lieto abus nosaukumus – Upursala un upurkalns. Ciriša ezera platība ir ap 700 ha. Ezeru ieslēdz augsti kalni, meži un ielejas. Ezerā ir vairākas salas un skaistas pussalas. Lielākās salas ir : Upursala, Liepu sala un Jokstu sala. Visievērojamākā ir Upursala. Tā atrodas vistuvāk Somersetai. Salā dziļi iespiedies gleznains līcis. Līča abās pusēs paceļas augsts kalns. Salas ziemeļrietumu daļā paceļas ievērojami augstāk virs ūdens līmeņa. Domājams, ka tas ir cilvēka roku veidots pilskalns. Tautā ir sastopami nostāsti, ka senajos laikos pirms pareizticības un katoļticības izplatīšanās senlatvieši šeit pielūguši savus pagānu dievus, salikuši sārtus un upurējuši dievam. Stāsta, ka vissenākajos laikos dedzinājuši meitenes, bet vēlākā laikā no tā atteikušies un upurējuši lopus. No tā laika sala tikusi nosaukta par upursalu. Tagad no visa tā nav redzamas nekādas pēdas,vienīgi varbūt augstākā uzkalna zemes slāņi slēpj senatnes notikumus. Salas apkārtnes skaistums, klusais līcis un skats uz apkārtni salu ir padarījuši par iemīļotu Somersetas iedzīvotāju atpūtas vietu; aug veci ozoli, kļavas, liepas, bērzi u.c. koki. Kādreiz koptā sala ir aizaugusi krūmiem. Visskaistāk te ir pavasarī un vasarā, kad viss zaļo un zied. Dienvidos no Upursalas atrodas Jokstu sala. Tā ir mazāka par iepriekšējo un līdzena, arī te aug daudz lapu koku, sevišķi ozolu. Ziemeļaustrumos atrodas Liepu sala. Nosaukums cēlies no tā, ka uz salas aug vienīgi liepas.”
/M.Vilkauša. Ziņojums par zinātniskās ekspedīcijas rezultātiem Preiļu rajonā. 1961.g. septembrī/
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1977. gada uzmērījuma. J.Urtāns, Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995
Upursalas un Upurkalna novietnes kartoshēma. J.Urtāns “Atrast pilskalnu”
Upursala atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Cirīšu ezera ZA daļā, ap kilometru uz R no Aglonas. Iepriekš tika uzskatīts, ka Upursalas Upurkalns ir cilvēka roku nepārveidota kulta vieta. 1977. gadā J. Urtāns Upursalu apsekoja un viņa vadībā Upurkalnā un tā pakājē tika izdarīti arheoloģiskie izrakumi. Noskaidrojās, ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes.
Apkārtnes plāns M 1 : 200 000. J.Urtāns, Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995
Cirīša ezera ap 6 ha lielās plānā pakavveidīgās Upursalas R puse kā vairāku kalnu grēda paceļas 20 m virs ezera līmeņa. Grēdas Z gals ar dziļu dabīgu pāržmaugu atdalīts no tās turpinājuma D virzienā. Tādējādi jau no dabas izveidojusies pilskalna ierīkošanai izdevīga vieta. Kalnam, kurš pret ezeru ir 17 m. bet pret pāržmaugu – 7 m augsts, ir izlīdzināts 32 m garš un 18 m plats plānā ovāls plakums. Pilskalna lēzenākā Z nogāze pastāvināta ar divām terasēm, no kurām pirmā atrodas 3 m, bet otrā – 6 m zem plakuma līmeņa. Otrā terase turpinās gar visu kalna R nogāzi, lai D galā pārietu grāvī. Tā priekšā uzmests pāri par metru augsts valnis. Kokiem apaugušā pilskalna Z pakājē konstatēts apmetnes kultūrslānis . Upurkalna R pakājē gar ezera krastu kara laikā izrakta tranšeja.
Cirīša Upursalas Upurkalns (virsotne pa kreisi). Foto no NKMP arhīva.
Lai arī kalnam un salai ir zīmīgs nosaukums, tomēr arheoloģiskajos pētījumos neatklāja neko tādu, ko varētu droši saistīt ar senā kulta tradīcijām. Pēc atrastajām senlietām Upursalas pilskalna izmantošana datējama ar I g. t. p. m. ē. – m. ē. I g. t. sākumu, bet apmetne kalna pakājē veidojusies ap m.ē. I g. l. vidu.
Izrakumi Upurkalnā. Foto no NKMP arhīva.
- A 12358.
- Urtāns J. Ko slēpj Upursala? // Ļeņina karogs [Preiļi]. 1977. 29. nov.
- Urtāns J. Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Valkas un Preiļu rajonā un Izrakumi Cirīša ezera Upursalā 1977. gadā
- Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. – R.: Zinātne. 1978 . 82.,83. lpp.
- Urtāns J. Latvijas senās svētnīcas. – R.: Latvijas enciklopēdija, 1993. – 96.-97. lpp.
- Urtāns J. Aglonas senvēsture // Acta Latgalica. – Rēzekne: Latgolas kulturas centra Izdevniceiba. 1993. – 8. laid. – 57. lpp.
- Urtāns J. Aglonas Cirīša ezera Upursala
- Vilka A. Nelieli arheoloģiskās uzraudzības darbi Aglonas Upursalas pilskalnā (Upurkalnā) 2013. gadā
