Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiāli par pilskalnu
Pieminekļa robeža dabā noteikta 20.10.2003.g.
J.Urtāns:
Skuju sādža vēl saglabājusies kā kompakta vienība. Pilskalns atrodas aiz pēdējās sādžas mājas uz R no pēdējās. Pilskalns apkārtnē labi pazīstams, to norādīja jau meklējot t.s. Sila Daukstu pilskalnu. Salīdzinot ar B.Brežgo divdesmito gadu sākuma uzmērojumu ir izmaiņas. 1) viss pilskalns noaudzis ar priedēm un bērziem, 2) kalns ievērojami postīts LTk laikā – gar pilskalna R un Z malām izraktas kara laika tranšejas, kas tagad jau aizmilzušas. Plakuma D pusē vērojamas bunkura paliekas. Kurmju rakumos saskatāma ļoti melna zeme. Patlaban kalnam nekādi postījumi nav izdarīti, ja neskaita kalna DA nogāzē ierakto pagrabu. Pilskalna D pusē ir apstrādājams sakņu dārzs, kurā zeme ir ļoti tumšā krāsā. Iespējams, ka te atrodas pilskalnam pieguļošā apmetne. Melna ir arī gar pilskalna A malu, kur tagad iet lauku ceļš. Kā stāstīja Rimanovska Anna Skuju ciemā, ko viņa dzirdējusi no kāda veča, ka te bijusi pils un ka kalna aprakta naudas lāde. Pilskalnā esot akmeņu bruģis un trepes. Rimanovska Anna atcerējās, ka kaut kas stāstīts arī par pilskalnam blakus esošo kalnu, tomēr stāstījuma saturu viņa vairs neatcerējās. Vietu apmeklēju 18.08.1977.
M.Vilkauša. Ziņojums par zinātniskās ekspedīcijas rezultātiem Preiļu rajonā, 1961.g. septembrī:
Skuju pilskalns atrodas Aglonas c.p. p.s. “Aglona” Skuju ciemā. Tas ir kalns ar aizsargvalni un terasēm. Nogāzes stāvas, mazāk stāva austrumu nogāze. No pilskalna pārskatāma plaša apkārtne sevišķi ziemeļu un austrumu virzienos. Izmēri rietumu-austrumu virzienā – 43 m, ziemeļu-dienvidu virzienā 31 m. Terases tikko samanāmas. Dienvidrietumu pusē paceļas gandrīz tikpat augsts pakalns, ko no pilskalna atdala padziļa grava, kas izskatās mākslīgi veidota. Par Skuju pilskalnu tiek daudz kas stāstīts. Veci cilvēki zin stāstīt, ka te atradusies veca nauda, jo agrāk vecie cilvēki naudu krājuši un pirms nāves neesot bērniem nodevuši visu sakrāto naudu ierakuši zemē. Rakdami pateikuši noslēpumainus vārdus. Kāds cilvēks, ierokot naudu esot teicis: “Kas ieliks cilvēka galvu šai vietā, tas naudu izņems.” Kādreiz cilvēki atraduši, kur nauda glabājas. Lai naudu izņemtu, vajadzējis ierakt cilvēka galvu. Tāpēc pateikuši kādam saimniekam Livdānam, kad raks naudu un lūguši, lai atnāk pie pilskalna. Zemnieks Livdāns par to pastāstījis sievai un noteiktā laikā devies uz pilskalnu. Sieva sekojusi, gribējusi pavērot, kas notiks. Racēji, redzēdami sievu, zemnieku esot aizsūtījuši prom. Tā nauda palikusi neizrakta. Dienvidu pakājē ir bedre, kurā no kara lodēm pasargājis ciema iedzīvotāji. 1915.-16.g. tika rakti ierakumi, kas tagad labi redzami rietumu un dienvidu pusē. Pašā pilskalnā ir daži uzkalniņi. Agrāk runāja, ka kalnā ir paslēpta bagātība un mēģināja rakt, bet neko neatrada. Stāsta, ka apgulstoties pie zemes var dzirdēt nogrimušas pils zvanu skaņas.
E.Brastiņš. Latvijas pilskalni. Latgale (1928)
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. sept. 1926. g.
Skuju „Pilskalna” šķērsgriezums par A-B; Mērogs 1:1000;
Par šo pilskalnu, kuram jaatrodoties pie Skujuciema Kapiņu pag. pirmās ziņas ienāca jau 1924. g. Tomēr dažādu apstākļu dēļ viņa uzmērošana varēja notikt tikai 1926. g. rudenī pateicoties mākslas akadēmijas audzēkņa A. Gusara uzņēmībai. Viņš arī ievācis sekošas ziņas.
Piecus kilometrus dienvidos Aglonai, Kraslavas lielceļa malā labā pusē atrodas uzkalniņā Skuju ciems. Ciema rietumu galā, kur kalnu no trim pusēm ieslēdz stāvas nogāzes, ierīkots mazs pilskalns. Pilskalns ar savu austrumgalu pieskaras tieši ciema mājām.
Pilskalns paceļas 15 m. augstāk pār apkārtējiem laukiem. Plakuma garums 45, bet platums 25 m. Viņš dažus metrus kumps, bet tomēr līdzens. Spriežot pēc plakuma slīpuma, liekas, ka plakums būtu kādreiz arts, lai gan veci ļaudis to neatceras. Visa pilskalna apkārtne stāv zem arkla. Pilskalna sāni sava stāvuma dēļ nav apstrādājami. Redzams, ka pilskalna sāni mākslīgi nostāvināti 4— 5 m. Kalna rietumsānā bijuse terase, bet tā tagad aizarta.
Apkārtnes plāns M 1 :75000
Kalns daudz cietis pasaules kara. Pāri kalnam izrakti ierakumi, kas izjaukuši mītņu kārtu. Ziem.-austr. gala kalnam sānos izrakts pagrabs vietējo iedzīvotāju vajadzībām.
Plakumu un kalna pakāpi pārklāj spēcīga ap 1 m. bieza mītņu kārta, kura satura podu lauskas, ogles, dzīvnieku kaulus, degušus akmeņus. Iedzīvotāji teic, ka kalnā nekādi priekšmeti netiekot atrasti, tāpat nekas neesot uzarts ap pilskalnu esošās druvās. Agrak gan apkārtne esot atrasti akmens cirvji, kurus vairs neizdevās saklaušināt un iegūt.
Skuju „Pilskalns” no rietumiem
Ap šo pilskalnu saistās dažādas teikas. Stāsta, ka kalnā senos laikos esot aprakta zelta nauda, kuru neesot vēl nevienam izdevies izrakt. Pēc kāda cita nostāsta kalnu zaldāti cepurēm sanesuši.
Agrākos laikos bijuši lieli vaidi (kari)—šāvuši no šejienes uz Gorodokas pili. (Gorodokas pilskalns 5 km. ziem.-austr. Skuju pilskalnam).
Par kādām kapenēm vai citām archaioloģiskām vietām šā pilskalna apkārtnē, ļaudīs ziņu nav.
Kā redzams, šis pilskalns pēc izskata, lieluma un atradumiem spriežot, pieskaitāms vecām nocietinātām dzīves vietām, tāpat kā daudzi citi tuvumā esošie pilskalni.
