Madalānu pilskalns

Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.

Toties ziemeļu nogāzē palikušas divas terases. Domājams, ka kādreiz terases apjozušas visu pilskalnu. Pirmie iedzīvotāji te apmetās pirms 3000 gadiem. No šī laika atrasti viņu pavardi, māla trauki ( bezripas keramika), akmens un kaula darbarīki, kaula rotadatas, piekariņi, amuleti no dzīvnieku zobiem.

Uzplaukumu pilskalns piedzīvoja 12. un 13. gadsimtā, kad te dzīvoja Latgaļu feodāļi ar sev padotajiem. Vēlāk, iedzīvotāju skaitam pieaugot, apbūvēja arī pilskalna vidu. Atrastas 10 – 12 kv.m. lielas guļkoku dūmistabas ar akmens vai māla krāsnīm un pavardiem, saimniecības ēkas, pagrabi, maltuve, krāsns dzelzs iegūšanai ( no vietējās purva rūdas), rotkaļa darbnīca, podnieku cepļi, kalve. Iegūti vairāki tūkstoši dažādu senlietu.

No Krievzemes ievesta stikla krelles un vērpjamie skriemeļi, no Norvēģijas nākušas šīfera galodiņas. Gliemežvāki, kurus sievietes izmantoja kaklarotām, nākuši no Maldivu salām Indijas okeānā. Tā Madelānu pilskalna tirgotāji iemainīja bronzu, alvu, sudrabu, ko vietēji rotkaļi apstrādāja uz vietas. Par to liecina rotkaļa darbnīca, tīģeļi, kuros kausēja metālus, un citi priekšmeti. Krāsnīs vairākkārt atrastas no māla veidotas cilvēku galvas. Laikam tās uzskatīja par mājas gariem, kas svētību mājas saimniekam.

Kad cilvēku skaits vēl vairāk palielinājās, pilskalna dienvidu piekājē radās ciems, kurā ir tādi paši atradumi kā pilskalnā. Šo ciemu 1984.gadā atklāja arheologi. Ciems atradās 35m. attālumā no tagad aizauguša ezera līča. Aiz ciema uzkalnā arheoloģi atklāja Madelānu 2. kapulauku, kurā atsedza 12 kapus. Vienā no tiem ar senlietām bagātīgi rotātā 12. gadsimta meitene bija guldīta uz papardēm. Uz apavu purngaliem tai bijuši piešūti bronzas zvārgulīši, kas skanēja vēl pēc 800 gadiem. Interesants ir tā sauktais simboliskais kaps. Lai atpirktos no nāves, tika izrakta kapa bedre un tajā likti ziedojumi. 13. gadsimtā kapu piedevu kļūst mazāk.
Reti kura vieta Latvijā ir tik bagāta ar arheoloģiskiem atradumiem, kā Madelānu pilskalns. Pēc hronista J. Riviusa ziņām Aglonā 1263.gadā esot nogalināts un apglabāts Lietuvas apvienotājs valdnieks Mindaugs ar dēliem  Rukli un Rupeiķi. Nav šaubu, ka meža zvēri medīti tuvajos mežos, bet zivis zvejotas Dūbeļu un Aglonas ezeros  un upēs, kas tek gar pilskalnu, savienojot abus ezerus . Dūbeļu ezera nosaukums saistās ar Latgaliešu vārdu dube, tas ir, dobe, bet Aglona ar vārdu agļa – egle. 12.-13.gs. pilskalna apdzīvotā vieta iznīcināta vismaz trīs reizes un atkal atjaunota.

Senie šīs vietas iedzīvotāji pratuši apstrādāt bronzu un alvu, par ko liecina māla tīgelīši, ēdamā karote, pusgatavs alvas krustiņš. Arī citas senlietas ( bronzas piekariņi, aproces, saktas, zvārgulīši, spirālītes, sprādzes, gredzeni) ir raksturīgas latgaļiem un gatavotas galvenokārt pilskalna darbnīcās. Par vietējo dzels ieguvi no purva rūdas un apstrādi liecina daudzie sārņu izdedži, naži, īleni, sirpji, makšķerāķi, kāpslis, cirvis, kalts. Par kaula un raga apstrādi liecina pusgatavie un gatavie priekšmeti- ķemme, bērnu spēle, kaula adatas un īleni. Daudz māla vērpjamo skriemeļu, vairāki veseli māla podi. Vēl 12. gs. gatavoti bez podnieku ripas. Pirms dažiem gadiem pilskalnā ar traktoru izarts apaļais dzirnakmens.

Gan pēc pilskalna, gan pēc kapukalna atradumiem var spriest par iedzīvotāju sakariem un tirdzniecību ar kaimiņiem: krieviem un lietuviešiem. Par to liecina divas šīfera galodiņas, vairākas stikla krelles, kā arī bronzas un alvas ar kaimiņiem raksturīgo ārējo apdari.

100 metrus uz dienvidrietumiem no pilskalna ekspedīcija atrada līdz šim nezināmu kapukalnu, kurā apbedīti Madalānu pilskalna iedzīvotāji. Mirušie apbedīti ne visai dziļās bedrēs un no kalna redzama viņu atdusas vieta. Atzīmējams atsegtās 12. gs. sievietes kaps. Tā guldīta uz muguras, ar elkoņos saliektām rokām, ar galvu pret Ziemeļrietumiem. Zem apbedījuma likts kriju klāsts un papardes. Labi saglabājies vilnas auduma vainags, otra- bronzas vainaga paliekas, bronzas ķemmītes, stikla krelles, kā arī gliemežvāku kaklarota, bronzas aproces ar zvērgalvu galiem, gredzeni. Vilnas auduma apavi rotāti ar zvārgulīti. (Tuvumā atsegti divi vīriešu kapi no 13. gs. ar līdzdotajiem cirvjiem, nažiem, rotām.) Vienam mirušajam uz kreisās rokas slāviskā, no bronzas stieples vītā aproce ar lokveida gabaliem un gredzens ar paresninātu priekšpusi, bet otram- pakavsakta ar zvērgalvu galiem.

Kapulaukā bez tam atsevišķi iegūts apsudrabots kaklariņķa gals, pakavsakta, gredzens. Kādā iegarenā bedrē 40 cm. dziļumā starp oglītēm atrasta ar pirmā gadsimta vidu datējamā bronzas stopsakta ar trīsstūra pēdu. Latvijā zināmas tikai kādas četras šādas saktas, vairāk to austrumlietuvā. Interesanti, kā kulta nolūkos apraktajai stopsaktai bija tikai puse; tās ziedotājs daļu no saktas ziedojis mirušajiem, daļu varbūt paturējis sev.

Šie izrakumi Madelānu pilskalnā un kapukalnā sīkāk noskaidroja seno latgaļu nodarbošanos, dzīves veidu, celtniecības, rūpniecības un mākslas līmeni.