E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. jūlija 1925. g.
Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
Savā vispārējā izskatā tas ir savrūps apaļš kalns, kas paceļas 28 m. virs Dubnas līmeņa. Kalnam neliels, viegli kumps, apaļš plakums ap 35 m. caurmērā. Divus metrus zemāk par plakuma malu visapkārt kalnam redzama terases jeb sola atliekas, kā to dēvē vietējie iedzīvotāji. Vēl viena terase atrodas dažus metrus zemāk par pirmējo. Abas šās terases vāji uzglabājušās, jo kalns senāk ticis arts. Tāpat nav noskāršams, kur atradušās ieejas.
Apkārtnes plāns M 1: 75000.
Pilskalna zeme sastāv no smalkas smilts, kurā aug skujkoku mežs pār visu kalnu. Plakumā un gar terasēm redzama melnzeme ar trauku lauskam, plīsušiem akmeņiem, oglītēm. Nekādi citi atradumi nav dzirdēti.
Ciemam izejot viensētās, attiecīgās iestādes ir parūpējušās, lai pilskalna turpmākā postīšana nenotiktu. Viņš izdalīts laukā no pārejās zemes atsevišķa aizsargājama gabala. Šada kārta, ka zināms, tiek aizsargāti arī daudzi citi Latvijas pilskalni.
Par pilskalnu pie Lauku-Laperiem stāsta vairākas teikas. Kalnā mājojusi kāda jaunava. Viņa bijusi tur ieslodzīta un vēlējusies tikt no kalna projām. Reiz viņa iznākusi un prasījusi ļaudīm krelles, tad viņa kļūšot atkal vaļā. Bet krellēm jābūt sevišķām. — Viņām jābūtot divējām, gluži līdzīgām. Ja jaunavai kāds šādas krelles pasniegtu, viņa tiktu laukā no pilskalna. Tādas krelles neatradušās un jaunavai bijis jāpaliek pilskalnā. Tur viņa mājojot vēl tagad.
Lauku-Laperu „Pilskalns” no dienvidiem
Cita teika stāsta, ka kalnā iekšā dzīvojis kāds augstmanis, kurš tur sargājis savu mantu. Reiz kara laikos viņš paņēmis savu mantu sakrāvis ratos un braucis projām. Rati bijuši aizjūgti diviem melniem zirgiem. Zirgi ierāvuši augstmani ar visu mantu ezeriņā, kas kalnam piekājē. Ezeriņš tagad esot aizaudzis.
Lauku-Laperu tīrumos kādu vietu dēvē par „kapu kalnu.” Tur esot uzarti cilvēku kauli.
