E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 24. junijā 1924. g.
„Mārgas kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Mārgas kalns, arī Meitas kalns, atrodas Susejas pag. ziemeļu malas robežās, īpašnieki — Bičoļa mantnieki.
Pēc sava izskata šis pilskalns līdzīgs pārējiem citiem šā apvida pilskalniem, jo tas ir savrup stāvošs apaļš kalns zemā vietā. No savas spkārtnes tas izceļas 21 m. augstu. Kalna malas no dabas ļoti stāvas, izņemot rietumpusi, kur mala lēzenāka. Šai malā ietaisītas terases, kas labi uzglabājušas savu izskatu.
Kalna plakums apaļš un līdzens 30 m. caurmērā. Tas apaudzis strupu zāli un nelieliem retiem kociņiem. Zeme — zvirgzdi.
Mītņu kārta ne visai dziļa. Tā satur daudz trauku gabalu kas nav ar virpām darināti. Arī ap kalnu esošos tīrumos ir dziļa mītņu kārta ar trauku lauskām, starp kurām atrodas arī vērpjamie skriemeļi.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Kalnam nekādu sevišķu postījumu nav, ja neievērotas pamet Valsts vēsturiskā muzejā esošas ziņas. Tur pie kādām izstādītām rotu lietām atrodas uzraksts, ka vasarā, 1895. gadā Mārgas kalnā Elkšņu (?) pagastā tās uzraktas kartupeļu dobi rokot. Virs tām bijis piecas kārtas akmeņa bruģis. Izlaustie akmeņi esot bijuši vesela kubikass. Atrasts arī galvas kauss un citi kauli.
Tomēr, jānoskaidro, vai šīs ziņas neattiecas uz austrumos esošo Garo kalnu, kurā glabāt kartupeļi un atrasti senkapi.
Mārgas kalnu lieto ganībām un Jāņu ugunskuriem, jo no šejienes tāls skats uz Saukas augstieni, Ormaņkalnu un ezeriem.
„Mārgas kalns” no dienvidiem.
Pie kalnam 2 klm. ziemeļos esošā Meņaukas ezera redzami akmeņiem aplikti senkapi. Puskilometru dienvidos Mārgas kalnam kāds cits pilskalns dēvēts Stupeļu kalns.
Mārgas kalns savu nosaukumu dabūjis no kādas teikas, kura pauž, ka šai kalnā „Svētai mārgai” bij uguns jāuzturot dienu un nakti. Reiz svētai mārgai piedzimis bērns un viņa kopā ar savu bērnu kalnā sadedzināta.
Mārgas kalnu apraksta Dr. Bīlensteins kā upuru vietu, vadīts no domas ka pilskalna tuvumā vajagot būt arī kulta vietai. (Mārga ir senu senējs nosaukums meitai).
senvietas.lv par pilskalnu
Citas norādes uz atrašanās vietu
500 m uz ZZA no Stupeļu pilskalna un 400 m uz RZR no Panteļu mājām.
Apraksts
Būtībā tas ir pilskalns, bet nereti uzskatīts arī par senu kulta vietu. Jau A.Bīlenšteins 1882.gadā, kad to pirmoreiz apraksta, to atzīst per senu kulta vietu un publicē teiku par Margas kalnu kā senu upurvietu, kurā dieviem upurētas jaunavas. Tās lietuviski sauc – mērgas. A.Bīlenšteins norādījis, ka niecīgais kultūras slānis kalnā liek domāt nevis par apdzīvotību, bet par Stupeļu pilskalnam atbilstošo kulta vietu. 1926.gadā pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš to gan atzīst par īstu pilskalnu un veic tā uzmērījumu un aprakstīšanu pilskalnu grāmatā. Pilskalns ir 21 m augsts, izteikts kalns ar 30 x 24 m lielu plakumu. Kalna augšdaļā redzamas terases, bet apkārt kalnam konstatēts apmetnes kultūrslānis.
Stāstījums
A.Bīlenšteina pierakstīta teika: “Stāsta, ka pagānu laikos te dieviem esot upurēts un jumpravas tur uz altāra svētu uguni sargājušas. Viena jumprava tur esot noziegusies un savu godu nekopusi. Tad pēc svēta likuma esot sadedzināta.”. 2011.gada vasarā Ziemeļu mājas saimniece Janīna Bičole zināja izstāstīt teiku: “Mārgas pilskalnā meitai pils bijusi. Braukuši precinieki. Meitai bijis cits draugs. Bet precinieki savā starpā karojuši, līdz pili nodedzinājuši. Vecā Stupeļa meita Mērga sadegusi, bet viņas draugs ar bērnu dzīvi palikuši. Vecais Stupelis palicis savā pilskalnā. Pie Mārgas kalna vīra tēva brālis atradis lielu sudraba saktu, kas it kā domāts muzejā kādā atdota. Tas vēl pirms kolhozu laikiem. garā kalnā esot avots, no kura “ķēžu garumā” esot aprakts zārks ar bagātību – tas rakstīts kādā žurnālā, it kā “Atpūtā”vai “Sievietē”. Pie kalna dzīvojušas vārdotājas, pie kalna Bičole Marija, otra vēl turpat netālu. Savā starpā viena otrai būrusi.”
Foto: ancientsites.eu
Samērā viegli pieejams. Tomēr aptuveni 1 km jāiet ar kājām. Kalna nogāzē novietots liels akmens ar iekaltu kalna nosaukumu. Tuvākā tūrisma infrastruktūra Neretas pilsētā, kur pieejami veikaliņi un apskates objekti- pārsvarā dabas objekti- dižakmeņi, dižkoki, kā arī arhitektūras objekti. 7 km no Neretas Aknīstes virzienā ir Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas muzejs “Riekstiņi”. Neretā ir daži viesu nami, skolas dienesta viesnīca.
Juridiskais statuss
Privāts
Komentāri
No kalna augšas skatu vieta – atvērums mežā no plakuma uz dienvidu pusi. Kalnu savulaik aprakstījis rakstnieks J.Veselis. Tuvumā esošajās mājās “Ziemeļi” saimniece Janīna Bičone veikusi novadpētniecību un apkopojusi dažādus nostāstus par Mārgas kalnu, ko viņa var izstāstīt interesentiem. Netālu Viņaukas ezers.
