E.Brastiņš par pilskalnu
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm. No pirmatnējā pilskalna izskata tādā kārtā nekas vairs nav palicis pāri. Tomēr, vērojams, ka Lašu senais pilskalns ieņēmis savrūpu uzkalnu,
kas lieluma ziņā nav atšķīries no pārējiem vidējā lieluma Augšzemes pilskalniem.
Lašu „Pilskalns” no dienvidiem.
Vienīgā liecība, ka izpostītais pilskalns patiesi bijis sena dzīves vieta, ir viņa piekājē ierīkotos sakņu dārzos atrodamās trauku atliekas. Tās visas ir veidotas bez virpu palīdzības no zvirgzdaina māla un līdzinājās atradumiem pārējos citos pilskalnos.
Kalnam apkārt veci lapu koki, bet plakumā celtās muižas ēkas pasaules karā sagrautas drupās, kuras pārklāj visu kalnu.
Lašu pilsvietu 1882. g. apmeklējis Dr. Bīlensteins, kad augšminētie mūra darbi vēl nebijuši sākti, un raksta par šo pilskalnu sekošo:
„Mēs no mācītājmuižas nākdami apmeklējām Veclašu muižu pie Subātes-Ilūkstes lielceļa, kuru tagadējais īpašnieks von Tvsenhaus pārdēvējis par Alt-Tysenhaus. Dzīvojamā ēka, kas celta pirms 30 g., acīmredzot atrodas uz veca pilskalna, kurš domājams caur noplacināšanu ieguvis plakumu savā virsotnē 80 soļu garumā un 200 soļu apkārtmērā. Ziemeļos pirmatnējais izskats pārveidots ērtā uzbrauktuvē, kas malas stāvumu padarījusi lēzenāku. Pārējās trijās kalnmalas skaidri rāda parasto pilskalnu „pudiņa formu”. Dienvidus nogāze uz Lašupes pusi apaugusi vareniem veciem ozoliem. Tautas tradicijas pauž, ka jau senis laikus muiža šai kalnā stāvējusi, kas it kā nozīmētu vecas atmiņas par senās pils celtnēm, kaut gan, starp citu, muiža atradusies kalna pakājē.” (Reiseskizzen aus dem Oberlande 629).
