vietas.lv par pilskalnu
Goveiku pilskalns (Augstais kalns) atrodas apmēram 20 km uz dienvidiem no Ludzas. Tas ir savrupi stāvošs, plānā ieapaļš, priedēm apaudzis 30 m augsts morēnas paugurs, plakums nolīdzināts. Kalna ziemeļu un ziemeļaustrumu nolaidenās nogāzes mākslīgi nostāvinātas, to pakājē ierīkotas samērā plašas terases. Pilskalns pēdējos gadu desmitos saimnieciskās darbības rezultātā daļēji nopostītas – saglabājusies tikai tā ziemeļu daļa – apmēram viena trešdaļa no sākotnējā apjoma. Tagad grants ieguve pārtraukta, bijušajā karjerā veidojas dabiskās nogāzes. Pilskalnu 1925.gadā apsekoja prof. Fr. Balodis, uzmēroja E. Brastiņš. Ierobežoti arheoloģiskie aizsardzības izrakumi notika 1925. Un 1987.gados. Pilskalna plakumu sedz 35 – 80 cm biezs kultūrslānis, kuru veido divas pēc sastāva un nokrāsas atšķirīgas kārtas. Slāņa augšējo kārtu (20 – 40 cm) veidoja tumša grunts, kas saturēja koka ogles, degušus laukakmeņus, māla apmetuma gabalus, keramikas trauku lauskas (apmestās, nagu iespiedumiem rotātās, švīkātās, gludās, ripas) un senlietas: dzelzs šaurasmens (?) cirvja (7), žeberkļa (3), bronzas trapecveida piekariņa (1), vērpjamās vārpstas keramikas skriemeļa (4) fragmentus. Kultūrslāņa apakšējo daļu veidoja ar smiltīm sajaukta pelēka grunts, kuras sastāvā bija laukakmeņi, māla apmetuma drumslas un keramikas (tekstīlās, švīkātās) lauskas. Kultūrslānī celtniecības konstrukcijas nebija saglabājušās. Pamatzemi veidoja smilšu slānis, kurā iezīmējās bedres, pavardi un stabu vietas, kas liecina par plakuma apbūvi. Apbūvē bijušas divu veidu ēkas – zemē iedziļinātās un virszemes celtnes. Apkurei kalpoja pamatzemē iedziļinātie pavardi un māla krāsnis. Pilskalnā konstatēti divi apdzīvotības periodi: senākais attiecas uz agro dzelzs laikmetu 1.g.t. pēc Kr. sākumu, bet agrākais pēc senlietām un keramikas datējams ar vēlā dzelzs laikmeta beigām un agro viduslaiku sākumu – 10. – 13.gs., kad apdzīvotība pilskalnā izbeidzās.
E.Brastiņš par pilskalnu
Ap Rāznas ezeru ir augstākais Latgales apvidus, kas stāv pāri par 250 m. jūras līmenim. Otra šāda vieta ir ap Rušonu un Višķu ezeriem. Šās augstienes bijušas pirmās, kurās apmeties cilvēks, kad citur vēl bija mikli un dzīvošanai nederīgi apstākļi. Tāpēc jo tuvāk Rāznai jo vecākus pilskalnus sastopam.
Pie šādiem vecākiem pilskalniem nākas pieskaitīt arī „Augsto kalnu.” Viņš atrodas 12 km. ziem.-austrumos Rāznas ezeram kalnainā apkārtnē, Kaunātu pag. Goveiku ciema zemē. Pēc sava izskata tas ir savrūps kalns, kas ap 30 m. paceļas pāri apkārtējiem laukiem. Goveiku ciems stāv minētam kalnam puskilometru dienvidrietumos, bet tikpat tālu ziem.-rietum. atrodas Rutku ciems.
No dabas šim pilskalnam bijuši krauji tikai dienvidu un rietumu sāni, varbūt arī kāda daļa austrumos. Citos sānos bijuši vajadzīgi mākslīgi zemju darbi terašu veidā. No šiem beduīniem maz kas atlicis, jo kalna virsa un lēzenākie sāni kādreiz noarti. Tikai ziemeļu galā redzama senās terases vieta.
Kalna plakums ap 50 m. garš un kādus 40 m. plats stūraini apaļš. Viņš pret ziemeļpusi krītas 4 — 5 m.
Pilskalna zeme — akmeņaina smilts. Plakumā tā pārvērtusies bagātā mītņu kārtā. Šās mītņu kārtas biezums dažās vietās sniedzas līdz 1 m., bet citur tā noarta plānāka un sajaukta ar dzīvu zemi. Plašāki šā pilskalna mītņu kārtu pētījis prof. Fr. Balodis 1926. g. vasaras darbos. Starp atradumiem pārsvarā trauku lauskas, kuras piederot dažādiem laikmetiem. Vecākās lauskas pēc prof. Fr. Baloža domām piederot bronzas laikmetam, bet jaunākās norādot uz dzelzs laikmetu.
Kā redzams, šis pilskalns bijis ilgākus laikus kā visai izdevīga dzīves un varbūt pat pārvaldības vieta.
Pašlaik pilskalns apaudzis 30 g. vecu mežu. Plakuma augstākā vietā stāv topogrāfisks signāls. Kalna ganās ciema lopi, bet Jāņos tiekot uguns kurināta pa senai parašai.
4 km. dienv.-rietumos no Goveiku pilskalna stāv jau aprakstītais Solomenku „Gorodoks” bet tikpat tālu ziem.-austrumos atrodas kāds cits pilskalns, kura tuvāks apraksts seko.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.