E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 24. jūlijā 1925. g.
Vecslabadas “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
„Pilskalns” stāv 4 km. austr. Raznas ezeram, 2 km. ziem.-austr. Kaunatu miestam, Rēzeknes apr. Kaunatu pag. Vecslabadas ciema zemē, šim ciemam dienvidpusē. Kalnā trigonometrisks punkts 104,1 saž. virs jūras līmeņa.
Pilskalna ierīkošanai ņemts viens no kalnainās apkārtnes augstākiem kalniem. Šim kalnam trijās puses, kas vērstas uz austrumiem, dienvidiem un rietumiem, no dabas visai kraujas. Tikai ziemeļsāns nolaižas samērā lēzeni pret Vecslabadas sakņu dārziem. Šai lēzenai pusei taisīts pārrakums un zemes uzbestas uzbedumā. Tā radies pret plakumu 3—4 m. augsts kraujums. No izraktā grāvja sākas terase, kas apjož kalna sānus visapkārt, arī gar stāvo austrumsānu.
Apkārtnes plāns M 1: 75000
Pilskalna plakums iegareni apaļš 50 m. garš, 40 m. plats. Pret ziemeļiem tas trijus metrus krītas. Plakuma augstākā vieta stāv pāri austrumos esošai pļavai 42 m. Var pielaist domas, ka šī pļava cēlusies ezeram aizaugot. Plakuma augstākā vietā vairākkārt rakti stulpi šūpotnēm un bākām. Plakuma malas dažās vietās izbrukušas. Ļaudis neatminas, ka pilskalna virsa kādreiz būtu arta, tomēr šāda varbūtība pielaižama.
Pilskalna mītņu kārta dažās vietās biezumā pāri 1 m.; atrod kaulus, lauskas, ogles, akmeņus. Kalnā 2 vietās racis prof. Balodis 1926. g. No Vecslabadas pilskalna atveras tāļas izredzes uz Raznu, Volkenbergas pilskalnu un kalnaino apkārtni.
Vecslabadas „Pilskalns” no ziemeļiem
Kalns krūmiem apaudzis un dažās vietās viņa pakājē redzami ierakumi no Latgales atbrīvošanas cīņām.
Pirmās ziņas par šo Vecslabadas pilskalnu sniedzis P. Rikovs savā grāmatiņā Древности Латгалии I 1917 gadā: „Vecslabadas tuvumā, netālu no Raznas ezera, pie lielceļa, atrodas apaļš iegarens kalns, apņemts apakšā ar aizmilsušu grāvi un uzbedumu. Šā kalna — pilskalna pakājē zemnieki dažreiz atrodot spirālveidīgus bronzas priekšmetus, rotiņas un krelles. Šeit laikam bijušas kapenes, kas varbūt vēl tagad nav gluži iznīkušas”. Tālāk raksta autors salīdzina šo pilskalnu ar līdzīgiem apcietinājumiem Lietavā un atzīmē, ka pilskalnā viņš atradis trauku lauskas. Minētam aprakstam pievienots arī zīmējums.
