100 Latgales pilskalni. Daudzīšu Kazas kalns

Ostoņdesmit septeitais. Ituo pilskolna vuords vēl var meitīs, jis puors mienešu atpakaļ vēl nabeja zynoms. Pilskolns ītaiseits garonys kaupris vydā. Nu vīnu suonu pilskolnam miļzeiga grova ar mozu upeiti apakšā, golus i ūtrus suonus sorgoj pamateigi nūcītynuojumi ar dziļim gruovim i plotom terasem. Vīnā golā pīci gruovi i sasaglobuojuse īīšonys vīta, ūtrā golā treis gruovi. Garonajam plakumam obejūs golūs izbārti vaļņi. Kolns apaudzs ar skaistu līpu, malnūs eļkšņu, bārzu i ūzulu mežu. Upis dybyns pylns akmiņu, nu pilskolna suonu upē ītak daudz olūtu, zeme meiksta. Upis vydā atrūnam lelu akmini, kū cylvāka rūkys nazkod raudzejušys saplēst. Pi poša pilskolna sāta, kurys saimineica sorgoj nu suņu, izmierkušajim ekspeditorim atnas spani ar vysaidim duorza lobumim i vēl šokoladi bārnim. Vysaidi cylvāki dzeivoj pi Latgolys pilskolnu.