Aderkašu pilskalns atrodas Ogres raj. Taurupes pagastā, ap 1 km uz DA no Aderkašiem, 100 m uz A no Aderkašu kapsētas un 300 m uz Z no Aderkašu pareizticīgo baznīcas. Pieminekli 1945. gadā atklāja K. Rozītis.
Aderkašu pilskalns atrodas Ogres raj. Taurupes pagastā, ap 1 km uz DA no Aderkašiem, 100 m uz A no Aderkašu kapsētas un 300 m uz Z no Aderkašu pareizticīgo baznīcas. Pieminekli 1945. gadā atklāja K. Rozītis.
Tīrumviekšeļu pilskalns, saukts arī par Dobu kalnu un Krāsnsaugšu, atrodas Cēsu raj. Jaunpiebalgas pagastā, 2,5 km uz DA no Jaunpiebalgas, pie Viekšeļu ciemata Tīrumviekšeļu māju zemē. Pilskalnu 1985. gadā atklāja un aprakstīja G. Toropina.
Ķētu pilskalns atrodas Cēsu raj. Dzērbenes pagastā, 200 m uz D no Ķētu mājām un 800 m uz ZA no Dzērbenes dzelzceļa stacijas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1931. gadā sniedza L. Gailītis; 1971. gadā Ķētu pilskalnu
apzināja un plašāk aprakstīja J. Apals.
Pēc dažām ziņām „Riekstu kalns” (Nussberg) tiekot saukts arī par „Naudas kalnu”. Tas atrodas Cēsīs pils dārzā, blakus pilsdrupām.
Vējiņu pilskalns atrodas Cēsu raj. Straupes pagastā, ap 3 km uz R no Straupes, Braslas upes labajā krastā, 300 m uz Z no Vējiņu mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1985. gadā sniedza A. Urtāns un G. Eniņš. Plašāk
pilskalnu 1986. gadā aprakstīja J.Urtāns.
Kvēpenes ir mežsargmājas Raiskuma pag. Cēsu apriņķī. Tās stāv dziļi mežā 5 klm. dienvidos Raiskuma ezeram un muižai, Gaujas labā krastā 6 klm. lejpus Cēsīm. Pie pašām Kvēpenēm, mājai austrumos atrodas varens senču pilskalns. Tas skaitās valsts mežā, Cēsu mežniecības Kvēpeņu apgaitā.
Sidgundas pilskalns, saukts par Veco kalnu, atrodas Rīgas raj. Mālpils pagastā, 0,5 km uz A no Sidgundas. Pirmo plašāko informāciju par Sidgundas pilskalnu 1939. gadā siedza K. Rozītis; 1942. gadā pilskalnu aprakstīja P. Stepiņš.
Šis „Pilskalns” ir Liepupes pag. Valmieras apriņķī, meža depart. pārziņā, Vecsalacas mežniecībā, 0,5 klm. rietumos Liepupes (Pernigeles) baznīcai un kapsētai, Liepupes kreisajā krastā, 3 klm. no jūras.
Mālpils (arī Klobažu vai Klabažu) pilskalns atrodas Rīgas raj. Mālpils pagastā Mālpils centrā Sudas upes kreisajā krastā pie Klobažu mājām. Pilskalns XX gs. 30. gados minēts literatūrā, tomēr plašāk tas aprakstīts tikai 40. gados.
Turaidas Rata kakts, saukts arī par Taurētāju kalniņu, atrodas Rīgas raj. Siguldas pilsētas teritorijā, Gaujas labā krasta augstienes stūrī, Vikmestes upītes gravas kreisajā krastā. Turaidas Rata kakts vai Rata kalns, kā tiek apzīmēta arī plašāka augstiene Gaujas labajā krastā, literatūrā minēts jau kopš 19. gs., bet Rata kaktu, apzīmējot to par “pilskalnveidīgu darinājumu”, 1946.gadā plašāk aprakstījis K.Rozītis.
Par „Baznīckalnu” deve nelielu skaistu pilskalnu Kūduma pag. jaunsaimniecības robežās. Šis pilskalns atrodas 2,5 klm. garā Rustēgas jeb Unguru ezera ziemeļu galā ne tālu no krasta. Vienu klm. ziemeļos pilskalnam stāv Ungurmuiža, vāciski saukta O r e l l e n.
Melnā ieža pilskalns atrodas Rīgas raj. Krimuldas pagastā Braslas upes labajā krastā, ap 1 km uz DA no Braslas spēkstacijas aizsprosta. Pilskalnam nosaukums dots pēc smilšakmens ieža, kas veido pieminekļa ZA krauju. Pieminekli 1987. gadā atklāja G.Eniņš.
Divus kilometrus ziem.-rietumos Mazstraupes Plāču miestiņam aiz Zvejnieku mājām atrodas divi ezeri — lielākais Riebiņu, mazākais Eiķēnu. Starp abiem ezeriem stiepjas vairākus kilometrus gara kalnu kaupre apaugusi ozolaiņu mežu. Vietējie iedzīvotāji visu šo augstieni nosauc par „Ērgļu kalniem”. Tai vietā, kur kalna mugura visšaurākā un kur tā vistuvāk ezeram, ierīkots pilskalns, kas paceļas 20 m. pār ezera līmeni.
Vidrižu Kaniņu kalns atrodas Limbažu raj. Vidrižu pagastā, ap 0,5 km uz ZR no pagasta centra, pie Bērzkalnu mājām. Pirmās ziņas par Kanilņu kalnu kā par pilskalnu reģistrētas 1929. gadā, bet 1932. gadā pieminekli plašāk aprakstīja A. Gusars.
Ejot pa Rīgas-Valmieras lielceļu no Straupes puses, 1 klm. aiz mācītāja muižas, lielceļš krusto nelielu strautiņu. Tā ir robežupīte starp Maz- un Lielstraupes pagastiem. Pie minētā strauta nogriežoties uz Braslas pusi, 150 m. no ceļa, nonākam pie senā apcietinājuma saukta par „Batareju”. Šis apcietinājums atrodas Baukalnu māju zemē šai mājai 0,5 klm. rietumos.
Mazstraupes pagasta atrodas trijās senču pilsvietas ne tālu viena otrai. Par pilskalniem tās nesauc, jo šo vārdu valkā tuvējās vācu pilis. Aprakstāmais „Kranču kalns” ir mazākais pilskalns starp pārējām apcietinātām vietām Straupē.
Tuvojoties jūrai Vidzemes daba paliek purvaināka un mežaināka. Senis laikus šie apvidi nevarēja būt bieži apdzīvoti, un tāpēc arī pilskalnu skaits šeit trūcīgs. Vidzemes jūrmalā ir tikai divi pilskalni — viens Liepupē, kas celts pēc jaunām un svešām tradīcijām, bet otrs Skultē. Šis pēdējais ir tik niecīgs un nenozīmīgs, ka tam nav pie skaitāmas nekādas kaujas spējas.
Niecīgs pilskalns Gavēņu māju zemē, Krimuldas pag. 1,5 klm. ziem.-rietumos Ragankrogam, pie ceļa, kas ved uz Sējas muižu (Cāgenhof) ne tālu no Lobes kreisā krasta. Gavēņu māju ēkas uzceltas pašā pilskalna ziemeļmalā.
Šis pilskalns atrodas Krimuldas pag. Kaupiņu māju robežās, 300 m. ziem.-rietumos Kaupiņu mājām. Tas stāv Loģes kreisā krastā 1,5 klm. ziemeļos Gaujai.
„Suvorova kalns” dabūjis savu nosaukumu jaunākā laikā no Vidzemes ģenerālgubernatora Suvorova, kurš Krimuldā uzturējies vairākas vasaras. Viņa vārdā tiek dēvēts arī kāds vecs ozols netālu no „Šveicermājas”. Kāds bijis agrākais nosaukums šim pilskalnam, nav zināms.