Lielākais Latvijas apcietinājums ir „Pilskalns” Alūksnes pag. Valkas apr. 5 klm. dienv.-austrumos Alūksnei pie Liepnas lielceļa starp Karītēnu, Siseņu un Garasīmu mājām. Kalna ziemeļpuse pieder Siseņu ciema viensētas īpašniekam, bet dienvidus gals Garasīmu mājām.
Pārskatot Folkloras krātuve ienākušas teikas un pasakas, vairākas reizes kā teiku vieta bija minēta kāds „Pilskalns” Zeltiņu pag. pie Medņu mājām. No šiem nostāstiem vadoties teiku vieta tika apmeklēta un tiešām te atradās sena apcietināta vieta.
„Pilskalns” Kalnciema pag. Valkas apr. Lukužu un Nazupu māju zemē Beļavas-Alūksnes lielceļa malā 6 klm. ziem.-austrumos Beļavai. Tas ir savrūps grants kalns 20 m. augsts, lēzeni cilņotā apvidū. Ziemeļu gals tam platāks un augstāks, bet dienvidus — 7 m. zemāks, šaurāks un ar ieleju atdalīts. Kalnam pietiekoši krauji no dabas bijuši tikai ziemeļu un rietumu sāni, bet austrumos un dienvidos kalns lēzeni pāriet druvās un pēc tam pļavās. Cik daudz no kalna virspuses ieņēmis kādreizējais plakums, to nevar vairs noteikt pēc ārējām pazīmēm.
„Pilskalns” Beļavas pag., valsts zemē, 1 klm. rietumos Beļavas (Kortenhof) muižai, Skultes un Krieviņu māju tuvumā pie paša lielceļa.
„Lazdu kalns” — valsts zemes fondā, Vecgulbenes pag. 6 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, pie lielceļa uz Tirzu vai Lejasciemu. Viņpus lielceļam stāv Jaunzemju mājas, kas dažās kārtīs apzīmētas par Pērkoniem, jo tā saucies viņas agrākais saimnieks. Blomes muiža atrodas šim kalnam rietumos un senāk kalns skaitījies šās muižas robežās.
Madonas apriņķī, Vecgulbenes pag. Līkanšu māju zemē, J. Rutkastes īpašumā ir kalns dēvēts par „Rutkastes kalnu”. Viņš atrodas 4 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, vienu klm. no Svelberģes muižas pie ceļa uz Tirzu un Lejasciemu.
„Pilskalns”, par kuru nekas nebija zināms, kaut gan tas ir ievērojams savos apmēros. Viņš atrodas ap 0,5 klm. ziem.-rietumos Kropes muižai, Golgovskas pag. Madonas apr. Tas izdalīts zemes reformā savrups un ierādīts pagasta grants grābšanai ceļu vajadzībām.
„Liedes kalni” ir Adulienes pag. uz pašām pagasta robežām Liedēs upes labajā krastmalā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies līdzenā apvidū, Liedēs ielejā taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.
Šo pilskalnu, sauktu par „Obzerkalnu”, atradis piem. valdes darbinieks stud. H. Riekstiņš. Kalns atrodas Dzelzavas pag. Griguļu ciemata zemē 3 klm. dienvidos Adulienes pagasta namam.
„Pilskalns” senākā Bučauskas, tagad pārdēvētā Vīrānes pag. 5 klm. dienvidos Vec- un Jaun-Adulienes muižām, 2 klm. austrumos mazākam Vīrānes ezeram, Kalna-Jāņgribažu zemē. Gribažas ir vairākas šai pagastā, bet mūsu pilskalns ir cieši Jāņgribažām ziemeļu pusē.
Uz šo pilskalnu droši vien zīmējas 1209. g. senrakstos minētā pilsēta urbs Ceessove un vēlāk piesauktā castr. Sessove, Chessove, tāpat arī krievu kronikās sastopamā Чествинь). Šai ziņā vēstures pētītājos valda vienprātība.
„Pilskalns” Oļu-Apeltienes pag. Ārnicēnu māju daļā. Šās mājas pieder pagastam, jo saimnieks esot izputējis. Pieminētais pilskalns atrodas 1,5 klm. ziemeļos Ārnicēniem purva malā, 3 klm. rietumos Apeltienes muižai.
