Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Šo pilskalnu, sauktu „Pekas kalns” ap 1887. gadu uzgājis Valmieras draudzes skolotājs V. D. Balodis Kauguru pag. Kalneniņu māju zemē. Pekas kalns stāv 6 klm. dienvidos Valmierai Gaujas kreisā pusē.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
„Celītkalns” senās kartēs apzīmēts ar vārdu „Pilskalns”. Viņš atrodas 0,5 klm. ziemeļos Vijciema muižai pie Celīša skolas un dzirnavām, Vijas upes kreisā krastā 3 klm. dienvidos Gaujai.
„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.
„Pilskalns” Gaujienas pag. Valkas apriņķī 1 klm. ziem.-austrumos Staldes ciematam, Gaujas kreisā krastā 0,5 klm. austrumos Palses ietekai Gaujā.
Alūksne stāv Vidzemes ziem.-austrumu stūrī pie diezgan prāvā Alūksnes ezera. Šai ezerā pussalas veidā iespiežas augsts zemes stūris, kurā atrodas senējs pilskalns. Tagad šo pilskalnu sauc par „Tempļa kalnu” jo viņā uzcelts skaists granīta paviljons, kas iesaukts par templi.
Lielākais Latvijas apcietinājums ir „Pilskalns” Alūksnes pag. Valkas apr. 5 klm. dienv.-austrumos Alūksnei pie Liepnas lielceļa starp Karītēnu, Siseņu un Garasīmu mājām. Kalna ziemeļpuse pieder Siseņu ciema viensētas īpašniekam, bet dienvidus gals Garasīmu mājām.
Pārskatot Folkloras krātuve ienākušas teikas un pasakas, vairākas reizes kā teiku vieta bija minēta kāds „Pilskalns” Zeltiņu pag. pie Medņu mājām. No šiem nostāstiem vadoties teiku vieta tika apmeklēta un tiešām te atradās sena apcietināta vieta.
„Pilskalns” Kalnciema pag. Valkas apr. Lukužu un Nazupu māju zemē Beļavas-Alūksnes lielceļa malā 6 klm. ziem.-austrumos Beļavai. Tas ir savrūps grants kalns 20 m. augsts, lēzeni cilņotā apvidū. Ziemeļu gals tam platāks un augstāks, bet dienvidus — 7 m. zemāks, šaurāks un ar ieleju atdalīts. Kalnam pietiekoši krauji no dabas bijuši tikai ziemeļu un rietumu sāni, bet austrumos un dienvidos kalns lēzeni pāriet druvās un pēc tam pļavās. Cik daudz no kalna virspuses ieņēmis kādreizējais plakums, to nevar vairs noteikt pēc ārējām pazīmēm.
„Pilskalns” Beļavas pag., valsts zemē, 1 klm. rietumos Beļavas (Kortenhof) muižai, Skultes un Krieviņu māju tuvumā pie paša lielceļa.
„Lazdu kalns” — valsts zemes fondā, Vecgulbenes pag. 6 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, pie lielceļa uz Tirzu vai Lejasciemu. Viņpus lielceļam stāv Jaunzemju mājas, kas dažās kārtīs apzīmētas par Pērkoniem, jo tā saucies viņas agrākais saimnieks. Blomes muiža atrodas šim kalnam rietumos un senāk kalns skaitījies šās muižas robežās.
