E.Brastiņš par pilskalnu
Mazstraupes pagasta atrodas trijās senču pilsvietas ne tālu viena otrai. Par pilskalniem tās nesauc, jo šo vārdu valkā tuvējās vācu pilis. Aprakstāmais „Kranču kalns” ir mazākais pilskalns starp pārējām apcietinātām vietām Straupē.
„Kranču kalns” atrodas Panūtu māju zemē, Braslas labā krastā 1,5 klm. rietumos Straupes baznīcai Straupes-Lēdurgas lielceļa mala.
Tas ierīkots uz neliela zemes stūra, kas radies starp Braslas gravu un Panūtu dzirnupīti. Abu upju krasti, kas veido pilskalna rietumu un austrumu sānus, jau no dabas pietiekoši krauji. Ar zemju darbu palīdzību nācies nocietināt abus ziemeļu un dienvidu galus. Plakuma ziemeļgalā celts 7 m. augsts uzbedums, no ārpuses mērojot. Iekšpusē, t. i. plakuma pusē, tā paša uzbeduma augstums līdzinājās trijiem metriem. Ieeja plakuma atrodas šā uzbeduma upes pusē.
Dienvidus gals pilskalnam norobežots ar mazliet zemāku un mazāku uzbedumu nekā ziemeļgals. Šim dienvidgala uzbedumam ārpuse, dažus metrus zemāk, redzams otrs neliels uzbedumiņš ar grāvīti.
Pilskalnam mazs, trijstūrains līdzens plakums 40 m. garš. Šaurākā vietā plakumam 10 m., bet platākā 25 m. Mītņu kārta plakuma malās velēnas biezumā, bet vidū gluži niecīga. Nekādi atradumi nav manīti ne senāk, ne tagad, tāpat ka trūkst jeb kādu teiku vai nostāstu par šo vietu.
Pirmo reizi rakstos pieminēts šis pilskalns A. Bīlenšteina grāmatā „Die Grenzen” 69. lp. Tur uzdota viņa atrašanās vieta bez nosaukuma un sīkākām ziņām.Turpat Bīlenšteins aprāda, ka senrakstos minētā Ropa, Raupa, Raupena, nav lībiešu vārdi, bet gan lībiski izrunāta Straupe, kas cēlies saīsinot vārdu Straujupe”.
Straupe bijusi senas Idumejas centrs un vairākkārt piesaukta Indriķa kronikā. Tomēr nekur nav runa par pili, castrum, vai kādu šā apgabala valdnieku.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.