„Zamkovaja gora” latviešu mute tiek saukta par „Pentušu kalnu”. Šis kalns atrodas Ludzas apr. Nerzas pag. Pentušu jeb Pentuchu ciema īpašumā. Pats šis ciems stāv 5 km. dienvidos Nerzas ezeram.
Iepriekšējo pilskalnu aprakstot pieminētās Nigestes mājās, kas atrodamas uz Kriev. 3 verstu kartes un Vācu 100.000. kara kartes, atradušās tikai dažus simts soļu no šī pilskalna. Tomēr, nav domājams, ka senā Negeste varējusi atrasties šai pilskalnā, jo tas ir pārāk mazs un pirmatnējs. Aprakstāmā vieta gan varētu būt pirmā Negeste, kas papamesta, tiklīdz uzcelts otrs spēcīgāks pilskalns Dārznicas kalnā.
Upursala atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Cirīšu ezera ZA daļā, ap kilometru uz R no Aglonas. Iepriekš tika uzskatīts, ka Upursalas Upurkalns ir cilvēka roku nepārveidota kulta vieta. 1977. gadā J. Urtāns Upursalu apsekoja un viņa vadībā Upurkalnā un tā pakājē tika izdarīti arheoloģiskie izrakumi. Noskaidrojās, ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes.
Šis ir apkārtnē tālu pazīstams kalns, jo viņu tālu redz kā augstu vietu. „Lītova gora” arī „Rudova gora” paceļas 114,3 saž. virs jūras, kā tas apzīmēts topogrāfiskās kartēs. Kalna nosaukumi stāv sakaros ar tuvējiem ciemiem Rudova un Ļitovskije.
„Dārznīcas kalnu” vecāki ļaudis saukā par „Dāržīnes k”. Tas skaitās Madonas apr., Lauteres – Viesienes pag. un stāv 1 klm. austrumos Viesienes muižai pie nodegušā Pupu kroga. Kalns piešķirts Viesienes patērētāju biedrībai, bet viņa rietumu sāns – piensaimnieku biedrībai.
Kropovas Šancu kalns, saukts arī par Zamek vai Zvīdru šanci, atradās Preiļu raj. Rušonas pagastā pie Kropovas un Šancu sādžām, ap 2 km uz DA no Aglonas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja B. Brežgo. Pēc II pasaules kara pilskalns pilnīgi norakts. Tā apraksts sastādīts pēc B. Brežgo 1926. g. uzmērījuma un P. Stepiņa 1941.g. apraksta.
Apcietinājums, kuru krievu iedzīvotāji dēvē „Gorodok” atrodas Ludzas apr. Istras pag. Zubravas ciema Silvestram Triznam piederošās viensētas zemē.
Bez jau aplūkotā „Pilskalna”, Mārcienas pagastā ir vēl otrs nevācu pilskalns. Šis atrodas 4 km. rietumos Mārcienai un tik pat tālu dienvidos Bērzonei tai vietā, kur sastopas Mārcienas un Bērzones lielceļi, lai dotos uz Veckalsnavu. No Veckalsnavas muižas līdz aprakstāmam pilskalnam tikai 2 kilometri.
Anspoku pilskalns atrodas Preiļu raj. Preiļu pagastā Anspoku sādžā, 50 m uz Z no bij. Anspoku “medību pils”, Preiļu – Aglonas šosejas kreisajā pusē, ap 2 km no Preiļiem. Pieminekli 1977. gadā apzināja J. Urtāns.
„Gorodišče”, Ludzas apr., Istras pag., valsts mežā. Mežs ieprojektēts piegriezumam Vecslobodas ciemam, kas atrodas puskilometru dienvidos šim apcietinājumam. Turpat kalnam austrumos atrodas Meļņiku ciems un Istras upe, bet 1 klm. rietumos stāv ezeru trijotne: Dziļais, Istras un Ludzītes.
Bez pavadoņa, kas pārzin apkārtni, šo pilskalnu grūti uzmeklēt, jo tas atrodas dziļi valsts mežā. Viņš stāv 1,5 klm. dienv.-rietum. Mārcienas muižai un dzelzceļa piestātnei, 1 klm. austrumos Ārones upei. Šai vietā no ziemeļiem uz dienvidiem vairāku kilometru garumā stiepjas paralēlas smilšu un zvirgzdu kaupres. Vienā no tām, Janēnu lauku tuvumā ierīkots 150m. garš pilskalns.
Milkas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Rēzeknes raj. Māk0ņkalna pagastā Milkas sādžā, 2,5 km uz ZZR no Andrupenes. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Naumku pilskalns bijis mākslīgi nocietināts pilskalns. Tā ziemeļgalā vēl redzami grāvji un uzbedumi. Gar paugura rietumu sāniem visgarām gājusi terase. Mītņu kārtā arheoloģisko izrakumu laikā atrastas trauku lauskas, plānas un virpotas.
„Ārones kalns” senāk esot saukts par „Pilskalnu” un arī par „Gultas kalnu”. Savu tagadējo vārdu tas esot ieguvis tikai pirms 30 gadiem, jo kalnā noturamo izrīkojumu dēļ tas sludināts Ārones upītes vārdā par Ārones kalnu. Šis pilskalns atrodas Ārones labā krastā Brencēnu māju zemē, Grazdonas pag. Kalns stāv pašā Bērzones Madonas lielceļa malā, pie Arones strauta tilta, 4 klm. austrumos Bērzonei.
Bondaru pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Bondaru sādžā. 5,5 km uz R no Ļipušķiem. Pērkoņu ezera Z pusē ap 200 m no ezera. Pirmās ziņas par pilskalnu publicētas 1924. gadā; 1941. gadā pieminekli plašāk aprakstīja P.Stepiņš.
No pirmak apskatītiem Meikšānu „Kapiem” iesākās garā „Kausa” un dodas ziem.-austr. virzienā, 4 klm. nepārtraukti līdz Razlivkiem. Šis ir apbrīnojamākais dabas darinājums ledus laikmetā. Ap 30 metru augsts šaurs kalns, kā milzīgs dzelzsceļa dambis visus četrus kilometrus nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Viņa virsa ir tik plata, kā pa to var braukt ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs, kā jumts.
Pilskalnu tuvuma bieži gadās Ūbanu, Urbanu un Urbju mājas. Gribot negribot jādomā, ka šiem vietu vārdiem kāds sakars ar latīņu valodas Urbs = pilsēta. Šis „Pilskalns” ir Praulienes pagasta Lejas Ūbānu māju zemē, 2 km. dienvid-austrumos Lazdonas muižai Saikavas lielceļa kreisā pusē Ilgas upītes malā. Madonas pilsēta no šā pilskalna stāv 6 km. ziemeļ-rietumu virzienā.
Smaganu (Smageņu) pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Martušovkas sādžā, 150 m uz D no Smaģeņu ezera, 6 km uz R no Ļipušķiem un 0,5 km uz ZR no Bondaru pilskalna. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepilņš.
„Kapi” Ludzas apriņķī, Šķaunes pagastā Meikšānu ciema robežās. Šis ciems atrodas 2 km. no Krievijas robežas, 10 km. ziemeļos aiz robežas esošam Osvejas ezeram. Aplūkojamais pilskalns atrodas minētā ciema dienv.-rietumpusē otrpus upītei, kas tek gar ciemu.
Aiviekstes krastmalās ir tikai viens pilskalns, kaut gan viņa pieskaitāma lielākām Latvijas upēm. Tas izskaidrojams ar zemiem, neizdevīgiem šās upes krastiem un mežaino, neauglīgo apkārtni. Šis vienīgais Aiviekstes pilskalns stāv 0,25 klm. dienvidu-rietumos Visāgales kapsētai Brakaļu-Grīvu māju laukos rietumos mājai vecā lielceļa tuvumā.
Page 18 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.