Arheoloģijas biedrības veidotais buklets
Wikipedia par pilskalnu
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota ) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis. 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.
Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē. 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni. Letgaļu apdzīvotās Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvaskopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi.
Projekta “Caur vēstures prizmu- uz 11.gadsimtu” ietvaros Asotes pilskalnā atklāts stends
E.Brastiņš par pilskalnu
Šis varenais apcietinājums atrodas pie Grāvānu mājām rietumu pusē. Administratīvi skaitās Krustpils pag. Daugavpils apriņķī. Par Asotes pilskalnu to dēvē jau no 1878. g. pazīstamais Dorings un A. Bīlensteins. Senrakstos pieminēta starp citām kāda pils Āszote. Šis vārds visai līdzīgs 1 km. ziem. rietumos pilskalnam esošai Asotes muižai. Tāpēc gluži pareizi šis pilskalns turams par senējo Asotes pilskalnu. Viņš ir populārs pilskalns, jo atrodas tikai 3 km. no Krustpils un novietojies pašā lielceļa malā. Jau iztālēm redzams šis kalns ar savām mākslīgi nostāvinātām kalnmalām.
Asotes pilskalns kādreiz atradies pašā Daugavas krastā. Vēlāk Daugava mainījuse savu gultni un atkāpusies kādu puskilometru uz dienvidiem no pilskalna No austrumiem un dienvidiem pilskalnu aptek Lagzdes
upīte. Šais pusēs pilskalna sāni ir visai stāvi 10 m. augstumā. Ziemeļsāni ir veidoti no ielejas ar kuru pilskalns bijis atdalīts no pārējās augstienes ziemeļos un austrumos. Šī ieleja padziļināta ar rakumu un zemes uzmestas plakuma grāvja pusē 2 m. augstā uzbedumā, kas lēnām pāriet plakumā. Tā radies viegli iedobts, līdzens plakums, kuram rietumpuse augstāka. Sānmalas visapkārt panāktas vienmērīgi stāvas. Ieejas vieta nenosakāma. Zeme sastāv no irdenas grants.
Līdz pasaules karam pilskalns bija uzturējies vesels, bet kara laikā uzbedumā ierakta patvertne ar satiksmes eju. Tāpat arī gar plakuma dienvidmalu redzamas kara ierakumu atliekas. Ierakumos redzama spēcīga un bagāta mītņu kārta, kurā atrod bronzas rotas lietas, kaulus, ogles, trauku lauskas. Pēdējās ripu virpotas un viļņotu rakstu.
Tagad pilskalns apaudzis strupu zāli un retiem veciem bērziem. No viņa jauks skats uz Daugavu. Teika strupi teic, ka šai kalnā esot bijusi pils, kas senos karos nopostīta, tā to atstāstīja kāds vecs vietējais iedzīvotājs.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.