Vigo Leitholds. Asotes pilskalns

29.06.2019. Vakar savu braucienu pa Latgali sāku ar Asotes pilsklana apskati.Tā kā visu vērtēju no lietotāja viedokļa, tad lūdzu neņemt ļaunā paviršības, kuras esmu pieļāvis no sava sūbjektīvā redzējuma. Asotes pilsklans atrodas ļoti pieejamā vietā, Krustpils-Līvanu lielceļa malā, gandrīz pie pašas Krustpils.Vieta tūristiem ir pietiekami labi iekārtota un tiek izmantota. Varbūt vienīgi varētu būt uz to uztaisīts ceļš un autostāvvieta , lai nav jāiet pār pļavu, automašīnu atstājot pie lielceļa autobusu stāvvietā.Tāpat būtu labi, ja pilskalns tiktu atbrīvots no krūmājiem kas aizsedz skatu no pilskalna uz apkārtni un Daugavu.Bet citādi ļoti labi... :) Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota ) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem. Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē. 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni.Toreiz Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi.