J.Urtāns, J.Asaris par pilskalnu
Avots: J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1991. gada uzmērījuma
Mežmuižas Silakalns (Augstais, Pilātes kalns) atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā netālu no Lietuvas robežas apmēram 300 m uz D no Sila kapsētas. Pilskalnu kā iespējamo zemgaļu 13.gs. Silenes pils vietu 1892.gadā apzīmējis A.Bīlenšteins. Silakalns minēts arī K.Levisa of Menara Latvijas pilskalnu leksikonā, tomēr E.Brastiņš Silakalnu par pilskalnu neatzina. 1991.gadā G.Skutāns izvirzīja hipotēzi par Silakalnu kā zemgaļu 13.gs. Sidrabenes pilsvietu.
Apkārtnes plāns M 1 :200 000
Silakalns ir ZA- DR virzienā orientēts ap 20 m augsts kalns, kas A un Z pusē norobežots ar gravu un ap metru augstu valni pilskalna plakuma (garums ap 50m, platums 20-30m) ZA galā. D un R pusē pilskalnu ietver Babes purvs. Pilskalna stāvā R nogāze pamazām nobrūk; te arī vairāki aizauguši rakumi. Pilskalnā konstatēts vietām vairāk nekā metru biezs, intensīvi melns kultūrslānis. Bedrē pilskalna valnī fiksētas ogles un atrasta 1.g.t.p.m.ē. raksturīga švīkātās keramikas lauska.
Mežmuižas Silakalns
Uz A no pilskalna atrodas divas nocietinātas priekšpiļu vietas. Pirmo priekšpili no pilskalna atdala grāvis; starp pirmo un otro priekšpili ir grāvis un valnis, kurš Z pusē ir paralēls pilskalna grāvim. Otro priekšpili Z, A un D pusē norobežo grāvis ar valni tā priekšā. Šie nocietinājumi tieši nepieslēdzas pirmās priekšpils nocietinājumiem. Kultūrslānis abās priekšpilīs ir mazāk intensīvs nekā pilskalnā.
Kopumā Silakalns ir spēcīgi nocietināts pilskalns ar divām priekšpilīm. Ripas keramikas lauskas ļauj pilskalnu attiecināt uz vēlo dzelzs laikmetu, iespējams, 13.gs., un uzskatīt to par kādu lielāku zemgaļu centru, iespējams, Sileni. Bezripas keramikas lauskas liecina, ka pilskalns, iespējams, apdzīvots arī agrāk.
A 12589.
A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13.Jahrhundert. – St.Petersburg, 1892. – S. l 08.-110.,114.,117 . .l l 8 .. 124.,135., 145., 152., 159.-160., 304.,386.,430.
K.v.Lowis ofMenar. Burgenlexicon für Alt – Livland. – Riga, 1922. – S.30. (Nr.3.).
E.Brastiņš. Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. – R., 1926. – 42.lpp.
M.Atgāzis. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Zemgalē 1965.gadā ‘ / ZASRT 1965. – R., l 966. – 18.lpp.
Latvijas PSR arheoloģija. – R., 1974. – 204.,210.,340.lpp.
M.Atgāzis. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Dobeles rajonā un izrakumi Anšķinu senkapos 1977.gadā // ZASM 1977. – R.,1978. – 12.lpp.
М.Атгазис. Работы в Добельском районе, / AO 1977. – M.: HayKa, 1978. – C.441.
J.Siatkovskis. Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Dobeles rajonā // ZASM 1982. un 1983. ArheoloģiJa. – R., 1984. – 82.lpp.
G.Skutāns. Atrasta Sidrabcne ?! // Latvijas Jaunatne. – 1991 .gada 14.augustā.
J.Urtāns . Mežmuižas Silakalns // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 3. – 1995. – 155.-157.lpp.
Ē.Mugurēvičs, K Kļaviņš. Komentāri // Atskaņu hronika. – Zinātne, 1998. – 335. lpp.
