Pušas pilskalni

Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.

Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m Izzīmēts pēc 1993. gada uzmērījuma

Pušas pilskalns (Pušas pilskalns I) atrodas Rēzeknes raj. Pušas pagastā, ap 0,5 km uz Z no Pušas. Pirmās ziņas par pieminekli sniegtas 1925. gadā; 1983. gadā pilskalnu plašāk aprakstīja A. Radiņš.

Pušas pilskalns atrodas vienā no mežiem apaugušas kalnotas augstienes virsotnēm. ZA un DR pusē tas lēzeni savienots ar pārējo augstieni, bet citās pusēs kalna sāni jau no dabas ir stāvi. Virs tuvākās apkārtnes pilskams paceļas par 10 m. Tā ZA-DR virzienā orientēto ieapaļo plakumu (40 x 20 m) ap 2 m zem plakuma līmeņa ieloko terase, kuras malās D, ZA un ZR pusē uzmests nepilnu metru augsts valnis un vaļņu iekšpusē izveidots sekls grāvis. A nogāzē ap 5 m zem vaļņiem un grāvjiem jaušama vēl viena izplūdusi terase. Vislēzenākā ir pilskalna D nogāze. Kalna plakumā kultūrslānis konstatē jams tikai dažās vietās; nogāzēs kultūrslānis ir vienmērīgāks un intensīvāks. Atrastā bezripas gludā poda lauska tomēr nedod pietiekamu pamatu precīzākam pieminekļa datējumam.

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Ar Pušas pilskalnu saistās teika par nogrimušu pili un ganu zēnu, kas ielīdis alā un redzējis pils valdnieces meitas ar viņu dārgumiem.

Pušas pilskalns

Ap 300 m no Pušas pilskalna ir vēl otrs kalns, kuru A. Gusars un P. Stepiņš apzīmējuši par pilskalnu (Pušas pilskalns II), tomēr šim kalnam nav izteiktu pilskalna pazīmju.

A 12874.
Latviešu tautas teikas: Vēsturiskas teikas: Izlase. – R.: Zinātne. 1988. – 65. – 66. lpp.