E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 24. jūnijā 1925. g.
Rēzeknes „Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1: 1000
Pirmās trūcīgas ziņas par šo pilskalnu sniedzis K. v. Lovis of Menar „Burgenlexikon” 27. lp.
Pilskalnu nav ieraudzījis ne Bīlenšteins, kurš šo apvidu apceļojis pētīšanas nolūkos, ne Rikovs “Древности Летгалии” autors, bij. Rēzeknes ģimnāzijas inspektors. Pazīstama lieta, ka pilsētu apkārtnē esošās senvietas pārāk vēli tiek apzinātas.
Šis „Pilskalns” atrodas 3 km. ziem.-rietumos pilsētai Ozolmuižas pag. pie Pilskalnu mazmājas. Tā šās mājas saucoties jau no laiku gala. Pilsētas iedzīvotāji pilskalnu sauc „Golberova gora” un redzams, ka vārds izcēlies no „Goldberg” – zelta kalns.
Dažus simts soļus austrumos pilskalnam tek Mediņas upīte, kas ietek Rēzeknē. Rēzeknes upe no „Pilskalna” atrodas 1,5 km. Netālu no pilskalna, tam ziemeļos, ir Rēzeknes-Krustpils dzelzsceļa stiga un pilskalns redzams pa vagona logu.
Apkārtnes plāns M 1: 75000
Daudzināmais pilskalns pieder 4 brāļiem Spriņģiem, kuri 9 desetinas tēvu zemes sadalījuši šņorēs.
Pilskalns ierīkots uz iegareni apaļa savrupa kalna, kuram apkārt slapjas pļavas. No pļavām kalns paceļas sakuma lēzeni, bet pēc 4 m. top spēji kraujš. Šaurais rietumgals pārrakts ar grāvi un zemes uzbēstas 2 m. augstu. Tagadējā ieeja plakumā atrodas uzbedumam dienvidos. Rietumos grāvim esošais kalna atgriezums nav pieskaitāms pilskalnam, jo tas nav apdarināts, bet dabīgs. Šai atgrieztā kalna astē grābj smiltis un glabā kartupeļus.
Pilskalna plakums pret vidu ielīks, 60 m. garš un platākā vietā ap 35 m. plats.
Rēzeknes “Pilskalns” no austrumiem
Pilskalna plakums stāv zem arkla. Kādreiz arti arī austrumu un dienvidu sāni, neraugoties uz kraujumu. Neaiztikti palikuši grāvis, uzbedums un ziemeļsāns.
Pirmos aršanas gados velēnu uzplēšot esot atrastas misiņa rotas lietas — gredzeni, karuļi, skārda gabaliņi.
Mītņu kārta pa daļai izjaukta un noarta lejā. Atradumi parastie: kauli, ogles trauku lauskas. Uz pēdējām redzams viļņu raksts, kas norāda uz dzelzs laikmeta jaunāko posmu.
Mītņu kārta atrodas arī kalna pakāje, kur tagad druvas. Viņas biezums šeit ap 0,5 m.
Kalnu karalaikos zaldāti ar ķiverēm esot sanesuši.
