„Pilišķu kalns” izklausās leitiski, kauču gan apkārtnē leišu nav un neatceras, kad tādi būtu te mājojuši. Šādas galotnes visai parastas augšzemē, Lietavas robežu tuvumā. Tomēr, šis nosaukums norāda uz visai lielu pilskalna vecumu, tāpat kā viņā atrastie priekšmeti.
Minētais pilskalns atrodas Pilišķu ciema rietuma malā Vārkavas pag. Daugavpils apriņķī, puskilometru austrumos Bleidu ezeram. Kalns pieder ciemam kā kopzeme. Viņš paceļas 10 m. virs apkārtējiem laukiem kukuļa veidā. Plakums iegareni apaļš 50 metrus garš, 35 m. plats, līdzens. Nekādu uzbedumu vai grāvju nav, jo kalnu malas pietiekoši stāvas. Nekādu uzeju vairs nevar sadzīt, jo kalns atrodas zem arkla.
Zeme sastāv no rupjiem zvirgzdiem (grants). Tā virspuse parvertuses vairāk ka 1 m. dziļa melna mītņu kārtā. Arumos mētājas liels vairums vecu trauku lausku, rupja darinājuma. Arot atrasti akmena cirvji, no kuriem 3 izdevās ar grūtībām atpirkt, jo ļaudis pieskaita šām „pērkoņa lodēm” dziednieciskas īpašības. Ļaudis stāstīja, ka kalnā esot uzietas arī misiņa lietiņas, tomēr neviens nevarēja tās parādīt. Kalnam austruma sānos 1915. g. krievu karaspēks izracis divas lielas bedres, domājams patvertnes. Šās bedres nekrietni izpostījušas pilskalna jauko veidu. Apmeklēšanas laikā pilskalns bij papuvē un virsū rēgojās kara topogrāfisko mērojumu signāls. No kalna izredzes uz apkārtni un tuvējo ezeru.
Tuvējā Buku ciema zemē izrokot cilvēka kaulus ar „vara vaiņagiem”. Par kalnu stāstīja, teiku: kalnā iekšā sēžot jaunava, kuru sargājot melns suns. Tamlīdzīga teika atrodama Folkloras krātuvē 370, 580.
Nosaukums, tips un atradumi liecina ka „Pilišķukalns” ir viens no vecākiem pilskalniem šai apvidū.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.