Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 18. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Slēkas pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-austrumiem uz dienvidus-rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vācu topogrāfiskās kartēs kāda vieta, kas atrodas Ventas labajā krastā, trijus kilometrus lejup no Abavas ietekas, apzīmēta “Burgberg”. Šī vieta nesaskanēja ar līdz šīm apzinātām pilsvietām. Pārceļoties Ventas labā krastā pie Slēkas, pa meža ceļu 1922. g. augustā devāmies šo vietu uzmeklēt. Izrādījās, ka kartē apzīmētā vieta atrodas Ventas labajā krastā 60 soļu no ūdens. Visapkārt tai purvi un smilšaini meži, kas šaī vietā apklāja abus Ventas krastus daudz kilometru apkartnē, vienīgās tuvākās mājas bij Paventas, kuru zeme šaurā joslā izstiepta starp Ventu un mežu. Paventu māju saimniece, 70 g. veca sieva, mums sniedza dažas ziņas par meklējamo pilskalnu. Tā stāstīja, ka viņas māju zemē esot gan kāda vieta, saukta “Balles placis”. Tur tagad izrīkojot izpriecas. Šo vietu senāk saukuši par pilskalnu, bet tagad šis nosaukums esot maz pazīstams.
Paventu pilskalna apkārtne. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tuvāk apskatot redzams, ka pilskalns ierīkots uz zemes raga starp Ventas stāvo krastu un nelielo Valciņa gravu, kas tam blakām. No trim pusēm stāvām malām ierobežotais plakums ziem.-austr. pusē norobežots ar 3 m. augstu uzbedumu un seklu grāvi. Gandrīz četrstūrainais plakums 10 m. augstāks par Ventmalas pļavu un gravu, kas tam apņem rietumpusi. Pilskalns samērā liels un tipisks, bet ar gluži niecīgu mitņu slāni, kurā bez augu trūdiem sastopamas sīkas oglītes. Liekas, ka šis apcietinājums bijis lietošanā neilgu brīdi un pēc tam pamests.
Slēkas pilskalna uzbedums no ziemeļu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šim pilskalnam ieeja neparastā pusē. Ceļš sākas no pļavas, tad paceļas uz augšu gar kalna dienv.-austr. malu, iet pa uzbeduma grāvi un izbeidzas aizlocīdamies gar uzbeduma ziem. galu. Šaī uzbeduma galā ieeja reti sastopama citos līdzīgos pilskalnos. Jaunākā, “Balles plača” vajadzībām ierīkotā ieeja iz uzbeduma dienvidu galā, kur ierīkotas pakāpes.
Varētu domāt, ka uz šo pilskalnu zīmējas 1252. g. dokumentos Bandavas novadā minētā P a y u l d e n jeb P a u e l d e n , jo līdzīgā vārdā saucas tuvējās Paventu mājas. Domājams, ka uz šo pašu vietu zīmējas arī vēlākos dokumentos minētā Pawenzeme.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
