Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Pie padures Beltu mājām esošais pilskalns ierīkots starp divām gravām, kas šķērso Ventas stāvo krastu. Pa ziemeļpusē esošo gravu strauji tek ūdens no apkārtējiem purviem, bet dienvidus pusē esošā grava izbeidzas divās nozarēs turpat Beltu laukos. Rietumu pusē starp abām gravām esošais plakums norobežots no apkārtējā līdzenuma ar 4 m. augstu uzbedumu un tikpat dziļu grāvi. Uzbedums savā ziemeļpusē piepeši izbeidzas neaizsniegdams gravas malu un atstādams uzejas vietu parastā pusē.
Šā pilskalna malas ļoti stāvas un vienādas 19 – 25 m. augstas. Ventas pusē kalnmalai ir terase, kas radusies šo malu izrokot vajadzīgā stāvumā.
Pilskalna plakums, kurš klāts ar vairāk ka 2 m biezu mītņu slāni, tiek dažus gadus jau arts. Mītņu slānī atrodam trauka gabalus, ogles un kaulus. Tāpat pilskalna priekšā esošo lauku apklāj dziļa ogļaina melnzeme.
Teikas stāsta, ka šai pilskalnā nedrīkstot neviens gulēt. Kas tur apguļoties, to nosviežot zemē. Reiz viens pieguļnieks neklausījis un kalnā apgulies, bet atmodies zemē nosviests. Kalnā senāk esot caurums redzēts.
Vienu kilometru augšpus Ventai, krasta smilšakmenī ir izdrupusi ala. Reiz alā iesvieduši suni, bet tas izpeldejis Ventā laukā. Divus kilometrus no pilskalna, pie skolas nama, esot senkapi ar bronzas lietām.
Padures pilskalns ir labi uzglabajies un ļoti tipisks kuršu apcietinājuma eksemplārs. Viņa mītņu slāņa arheoloģiska izpētīšana sola noskaidrot daudz valdzinošu jautājumu par kuršu pilskalnu vecumu, apbūvi un iemītniekiem. Tāpēc arheologiskā kuršu apcietināto vietu sistemātiskā apstrādāšana būtu sākama no šejienes.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.