E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 17. maijā 1929. g.
Pārskatot Folkloras krātuve ienākušas teikas un pasakas, vairākas reizes kā teiku vieta bija minēta kāds „Pilskalns” Zeltiņu pag. pie Medņu mājām. No šiem nostāstiem vadoties teiku vieta tika apmeklēta un tiešām te atradās sena apcietināta vieta.
Jaunatrastais „Pilskalns” stāv 8 klm. ziemeļos varenajam Beļavas pilskalnam 3 klm. austrumos Zeltiņu muižai pie paša Medņu ciemata.
Te laužas cauri kalnu kauprēm neliela upīte, saukta Kauprenīca, kas pie Zeltiņu muižas ietek Melnupē. Upītes labajā krastā kādā 20 m. augstā kalnā ierīkots šis aplūkojamais pilskalns. Pilskalnu no trim pusēm apņem Kauprenīcas grava un kāds neliels purviņš ziemeļos. Austrumu pusē pilskalns pamazām pāriet kalnājā, kas dažus metrus zemāks par pilskalna plakumu.
Apkārtnes plāns M. 1:75000
Plakums, šķietams, aizņēmis kalna virsmas rietumdaļu līdz plānā redzamai pāržmaugai. Te jāsaka „sķietams” tamdēļ, ka nekur vairs neredz noteikta plakuma norobežojuma no pārējās austrumos esošās augstienes. Tas jāizskaidro ar to, ka plakums laikam kādreiz ticis arts un visi zemju darbi atkal nolīdzināti. Arī ziemeļu un rietumu nogāzes ir pārāk lēzenas, lai domātu, ka tās bijušas bez sevišķa nostāvinājuma. Tagad gan pilskalns ir apaudzis mežu un ļaudis neatceras, ka tas būtu kādreiz arts. Par aršanu liecina arī tas apstāklis, ka melnzeme visbiezākā ir ziemeļpusē, kur tā aizvandīta arot. Caurmērā melnā zemes kārta pārklāj visu plakumu 30—50 cm. biezumā. Viņa satur parastās akmeņu un trauku lauskas, ogles v. tml.
Pilskalnam nav sevišķu postījumu, ja neskaita dažas ziņkārīgo racēju bedres.
Medņu “Pilskalns” no ziemeļiem
Netālu no pilskalna, Vīksnes māju tuvumā kādā uzkalniņā atrodot cilvēka kaulus bez kādām senlietām. Citādu atradumu ne pilskalnā ne apkārtnē neesot.
