E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m.; uzmērots 10. jūnija 1926. g.
Šo „Pilskalnu” reģistrējis K. v. Lovis savā Burgenlexicon un atzīmējis pie Barkavas. Tomēr no Barkavas šī vieta stāv 4 km. austrumos pie Aizkārkļu un Būzānu ciemiem (Barkavas pag., Rēzeknes apr.). Šie ciemi izgājuši viensētās, un minētais pilskalns ietilpst Aizkārkļu-Pilskalnu Eleknoviča mazmājas zemē.
Pilskalnam austrumos tek Lisenas upe, kura pavasaros pārplūst no 4 km. austrumos esošā Lubānes ezera. Kaut gan pilskalns ir tikai 10 m. augsts, viņš tomēr ir valdošais augstums, jo apkārtne šeit ir līdzena kā galds.
Kur vien zeme šeit paceļas kādus metrus augstāk, tur ierīkotas mājas un druvas. Tomēr aramu lauku apkārtnē maz, vairumā pārplūstošas pļavas.
Apkārtnes plāns 1: 75000.
Pilskalns ir ieapaļš lēzens kalniņš pļavu vidū. Dienvrietumos viņš izstiepjas pagarā astē, uz kuras uzmetušās mazmājas ēkas.
Kādi bijuši pilskalna apcietinājumi, tas nav vairs redzams. Tikai vērīgi ieskatoties cilnī var nojaust, ka kalnam starp 4 un 5 metru no augšas skaitot bijusi terase vai uzbedums ar grāvi apkārt. Tagad tas viss ir gluži noarts, jo kalns stāv zem arkla no neatminamiem laikiem. Mazmājiņai zemes tikai ap 10 pūrvietas un tāpēc kalns netiks taupīts arī uz priekšu.
Pa arumiem mētājas trauku lauskas, kuras roku taisītas un pirkstu iespiedumiem rotātas. Arumus pārmeklējot atradu akmens cirvja fragmentu un graudu beržamo akmeni. Šie priekšmeti nogādāti pieminekļu valdē.
Aizkārkļu “Pilskalns” no dienvidiem
Mītņu kārta, neraugoties uz neatlaidīgo aršanu, vēl 0,5 — 1 m. bieza un ļoti melna. Zem viņas sākas ciets māls.
Arāji stāstīja, ka ardami tie dažreiz atrodot akmens ripiņas ar caurumiņu vidū. Kā zināms, tādi izskatās vērpjamie skriemeņi.
Teika piemin, ka pilskalnā senis laikus esot pils bijusi. Pils nogrimusi kalnā.
Šis pilskalns pieskaitāms vecākiem Latvijas pilskalniem.
Ja šim pilskalnam nebūtu vērtīgās mītņu kārtas, viņu varētu uzlūkot kā gluži iznīcinātu.
