Pirms vācu ienākšanas senlatviešu zemēs, Gulbenes novads ietilpa vienā no lielākajām latgaļu zemēm – Tālavā. Pēc vispārpieņemtiem uzskatiem, kuri gan sakņojas loģiskos apsvērumos, kas, savukārt balstās uz analoģiskiem faktiem Latvijas vēsturē, esam pieraduši stāstīt, ka Gulbene kā zināms savas apkārtnes centrs sākusi veidoties ap 10. – 11.gadsimtu, varbūt arī nedaudz agrāk, bet precīzi to pateikt mēs diemžēl nevaram.
Gulbenes pilskalns Krustalīces upes gleznainā un aizsardzībai ļoti piemērotā ielokā tika uzcelta seno latgaļu koka pils. Vieta tiešām bija ļoti piemērota, par to varam pārliecināties joprojām, kad uzmanīgi ielūkojamies Gulbenes luterāņu baznīcas apkārtnē. Šeit, kā šoreiz uzdrošināsimies apgalvot bez “varbūt”, atradās Gulbenes kodols, pirmsākums, no šejienes izaugusi šodienas pilsēta. Te Krustalīce veido savam nosaukumam tik atbilstošu līkumu, kas ietver nelielu pakalnu pilnībā no trijām pusēm. Pirmajiem gulbeniešiem atlika vien padziļināt Krustalīces dabīgās gultnes izveidoto gravu, nostāvināt gravas malas un vairāk uzmanības veltīt ceturtajai, ar upi neaizsargātajai pusei, kas atrodas uz šodienas alus rūpnīcas pusi. Tad nolīdzinātajā pakalna virsmā (plakumā – kā to sauc arheologi) senie latgaļi uzcēla koka pili, stipru un labi nocietinātu. Gravas nogāzēs neauga neviens koks, lai pils sargi nepalaistu garām ienaidnieka tuvošanos. Vasarās šīs nogāzes sedza mālu kārta, ziemā – ledus kārta, lai pils būtu vēl nepieejamāka ienaidniekam.
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.
