Daugmales pilskalns

Wikipedia par pilskalnu

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta). Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. g.t.pr.Kr. beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.

Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m² liels pilskalns un ap 2 ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti.

Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā veikti Valdemāra Ģintera (1933, 1935-1937), Vladislava Urtāna (1966-1970), Arņa Radiņa un Gunta Zemīša vadībā (1986-1992). Te atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ar akmens un māla krāsnīm, maltuve, podniecības ceplis, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsns, aka, nocietinājumu paliekas, senpilsētas vārti, izrakumos pilskalnā un senpilsēta iegūts ap 20 000 senlietu. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 000.

Pilskalns bija apdzīvots no 2. gt. p. m. ē līdz 13. gadsimtam. Pilskalnu līdz 10. gadsimtam apdzīvojuši zemgaļi, bet no 10. līdz 13. gadsimtam lībieši un latgaļi. Atradumi pilskalnā liecina par tirdznieciskajiem kontaktiem ar Krievzemi, Skandināviju, Rietumeiropu, Bizantiju, Ungāriju un arābu zemēm. Pilskalnam bija aizsargvalnis, kura tuvumā atradās senpilsēta un kapulauks. Par Zemgales ostu šī vieta acīmredzot nosaukta tāpēc, ka atradās svarīgā no ievērojamā Zemgales centra Mežotnes pils nākošā sauszemes ceļa galā pretī Salaspilij.

1937. gadā arheologs Valdemārs Ģinters tur atrada unikālu senlietu — pusi no akmens vāles galvas ar skandināvu rūnu rakstu. Priekšmets izgatavots no kaļķakmens, kurš, kā rāda analīzes, ņemts tepat Daugavas krastos. Šis apstāklis varētu liecināt, ka tas darināts uz vietas Daugmales pilskalnā 11. gadsimtā. Uzraksts senskandināvu valodā lasāms šādi — runarpesar O, bet tulkojums skan — “rūnas šīs veidojis O”. Pie Daugmales pilskalna uzieta šī laika visbagātākā importa priekšmetu kolekcija Austrumbaltijā (Мугуревич 1965, 103). Atradumi liecina par tirdznieciskajiem kontaktiem ar vāciešiem 12. gs. otrajā pusē (piemēram, kāds apaļš kaula piekariņš ar briedīša attēlu – līdzīgs iegūts izrakumos Magdeburgā).

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. jūlija 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

“Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Trijus kilometrus augšpus Boles salai Daugavas kreisā krastā Daugavmales (Līves-Bramberģes) pag. atrodas liels pilskalns. Viņš stāv 1 klm. augšup Bramberģes muižai starp Tiču, Bikšu un Baltgalvju mājām. Šo pilskalnu apkārtnē dēvē par Daugavas pilskalnu, jo tuvumā ir vēl otrs t. s. Sakaiņu pilskalns.

Šā Daugavas pilskalna ierīkošanai izmantots 20 m. augsts stāvs radzes iezis, tai vietā, kur to izgrauzis kāds neliels strautiņš. Tā radies no divām pusēm ar dabīgu kraujumu ierobežots zemesstūris. Pēdējais atdalīts no pārējās zemes ar 7 m. augstu uzbedumu, kas pieskaitāms augstākiem zemju darbiem Latvijas pilskalnos.

Apkārtnes plāns. M 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Plakumam trijstūra veids un tas ir līdzens, pret rietumiem 4 m. slīps.

Pasaules karā pilskalns noderējis vāciešiem kā valdošais augstums un tādēļ stipri cietis. Tas izrakņāts ierakumiem un patvertnēm. It īpaši uzbedumam daudz pāri nodarīts. Daļa tranšeju plakumā jau aizbērtas un kalns sagatavots aršanai.

Mītņu kārta visai dziļa un satur sevišķi daudz trauku lausku. Lielākā daļa no tām virpotas un rotātas viļņotu rakstu. Esot atrastas arī metāla lietiņas un naudas gabali.

Baltgalvju „ Pilskalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kalns atrodas jaukā vietā ar skatu uz Daugavas ūdeņiem. Otrā Daugavas krastā redzams 2 km. attālais Spolīšu pilskalns, bet veroties uz otru pusi — tuvējais Sakaiņu pilskalns. Redzot Daugavu šai vietā no pilskalniem apsēstu, neviļus rodas doma, ka Daugavā gan laikam nevarēja rādīties neviena nelūgta vikingu laiva. Šā iemesla dēļ šķiet taisnība tiem vēsturniekiem, kuri norāda, ka „lielais ūdens ceļš“ no Skandināvijas nav gājis vis pa Daugavu, bet aplinkus pa Ladogas ezeru. Protams, pilskalnu tuvums Daugavai šai vietā gan pats par sevi vien vēl nav nekāds pierādījums. Pirmās ziņas par šo pilskalnu ievācis Bīlenšteins. Vēlāk to aprakstījuši un pieminējuši arī citi dzimtenes pētnieki. Tomēr, literatūrā nav ziņu, ka kalns būtu arī archaioloģiski pārmeklēts.

Teika stāsta, ka kalnā esot pils nogrimusi. No šejienes senis laikus esot cīnījušies pret salu (Doles).