E.Brastiņš kļūdas pēc Kārļa kalnu tekstā dēvē arī par Rata kalnu, kas ir cits, netālu esošs pilskalns. Tāpat vēl līdz galam nav skaidra versija par Kaupo Lielās pils saikni ar Turaidas pilskalna vietu.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 16. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Cits vārds šim pilskalnam ir „Ratu kalns”; tas atrodas augstā Gaujas krastā iepretim Slakteru mājām puskilometru dienv.-rietumos Turaidas pilsdrupām. Šai vietā pret Gauju izspiežas ass zemes stūris norobežots dziļām gravām. Parastā kārtā pārrokot un zemes uzbedot, radīts 130 m. garš, ap 40 m. plats plakums. Ziemeļgalā tas norobežots 4 m. augstu uzbedumu, kam priekšā grāvis. Aiz tā atrodas četrstūraina 40 m. gara un tikpat plata priekšpils, kas savukārt noslēdzas ar nelielu uzbedumu un grāvi.
Apkārtnes plāns M 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Neraugoties uz savu ievērojamo lielumu, pilskalna veidojums ir samērā paviršs, jo plakums un sāni uzrāda dabīgu, maz apdarinātu zemes cilni. Šķietas, ka šis pilskalns ir kara steigā celts un nav bijis ilgi apdzīvots. Mītņu kārta niecīga un atradumu nav. Kalns aizaudzis kokiem un krūmiem.
Turaidas “Kārļa kalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Nav šaubu, ka šai apcietinājumā atradusies senā lībju valdnieka Kaupo pils „castrum Thoreidensium” saukta arī par Kaupo lielo pili „magnum castrum Cauponis”. Gan A. Bīlenšteins kādreiz mēģināja pierādīt, ka šī Kaupo pils atradusies tagadējo Turaidas pilsdrupu vietā (Mag. Leti litter. XV, 2, 30. lp.), bet viņš šās domas vēlāk atsauc kā maldīgas (Die Grenzen 50. lp.). Tāpat noraida arī grafa C. Sieversa ieskatu, kas šai pilij pieskaitīja pilskalnu pie Turaidas Viešu mājām. Visi kara darbi ap Kaupo pili, par kuriem vēsta Indriķa kronika, pilnīgi saskan ar aprakstīto vietu.
Kronists stāsta, ka kristīgie lībieši, bīdamies no pagāniem, dzīvo šai Kaupo pilī. 1211. gadā viņus aplenc liels igauņu karaspēks: „Jātnieki apmetās pils priekšpusē, bet citi muguras pusē pret upi savu kuģu tuvumā”. Tad pat viņi taisa parakumus zem pilskalna. Bet tos pārsteidz karaspēks no Rīgas un notiek asiņaina kauja pļavā pie Slakteru mājām, kas beidzas vāciešiem par labu. Norādījums uz upes tuvumu liek tos notikumus saistīt ar Kārļa kalnu.
1212. g. saceļas pret vāciem latvji un lībieši. Lai sazvērniekiem nebūtu kur nostiprināties, vācieši paši nodedzina Kaupo lielo pili.
