J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1990. gada uzmērijuma
Brīveru Garadkas kalns atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā Brīveru sādžā, 3 km uz ZA no Andrupenes. Pirmais pilskalnu 1941. gadā plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Pilskalns ierīkots A-R virzienā orientētā kauprē, kura virs tuvākās apkārtnes paceļas par 13 m. Kaupres R gals, kas gan ir pietiekami stāvs, nocietināts ar ap metru augstu valni, kuram abās pusēs ir grāvji. Kaupres pretējā gala nogāze ir samērā lēzena, bet pats A gals virs kaupres lēzeni paceļas par apmēram metru. Iespējams, ka te vērojamas kādreiz noartā vaļņa paliekas. Z nogāze ir pietiekami stāva, var būt, ka ZR daļā tā pat
īpaši stāvināta, jo P. Stepiņš šajā vietā 1941. gadā bija saskatījis īsu terasi. Arī D nogāzē. kas kādreiz arta, 6 m zem plakuma līmeņa vērojama aizplūdusi terase. Kopumā Brīveru Garadkas kalns ilgstošas aršanas rezultātā zaudējis sākotnējo formu. Pilskalna plakums ir ap 100 m garš un 15-20 m plats. Kultūrslānis saglabājies pieminekļa R galā un D nogāzē. Tas ir pelēcīgs, saarts, līdz 0,3 m biezs. Vielējie ļaudis stāstījuši, ka kādreiz visu kalnu klājusi melna zeme – kultūrslānis. Domājuši, ka bus auglīgs dārzs, tāpēc sākuši apstrādāt, bet tā izrādījusies ļoti plāna un ātri noarusies.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Brīveru Garadkas kalna R galā atrastas trīs bezripas gludo trauku lauskas, kas ļauj pieminekli attiecināt uz m. ē. I g. t. Zīmīgi, ka pilskalnam Z kādu pļavu ļaudis saukuši par Šancu pļavu, bet strautiņa vietu uz R no pilskalna -par Šantu vai Garadkas grāvi.
Brīveru Garadkas kalns
