Wikipedia par pilskalnu
Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha, vācu: Warchdach, Warrach) ir pilskalns Grobiņas novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1331 “Vārtājas pilskalns ar senpilsētu”.
Pilskalns atrodams starp “Kalneniekiem” (300 m uz dienvidiem no mājām) un “Znotēniem” (400 m uz austrumiem no mājām) Vārtājas senlejas labajā krastā. Ernests Brastiņš 1923. gadā rakstīja, ka Vārtājas pilskalnam ir 0,5 ha liels plakums un tas ierīkots zemesragā, ko norobežo divi grāvji un vaļņi. Pētera Stepiņa 1964. gadā Vārtājas senpilsētā izdarītie izrakumi liecināja par apdzīvotību 5.—13.gadsimtā.
Vārtājas pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. 1257. gadā Livonijas ordenis Vārtājas (Wartha) pilī izvietoja savu garnizonu Kurzemes-Prūsijas kara ceļa aizsardzībai pret žemaišiem. Vārtājas pils Atskaņu hronikā minēta sakarā ar 1259. gada otrās puses notikumiem, kad pils priekšā tika izveidota ordeņa karaspēka kara nometne. Naktī mestrs sadalīja karaspēku divās daļās, no kuriem vieniem bija jāsargā apmetne, bet otriem jāiet izlūkos. Lietuviešu izlūki savukārt pētīja ordeņa karaspēka atstātās pēdas un ziņoja savam ķēniņam, ka no Daugavas krastiem ieradies liels karaspēks. Lietuvieši savā apspriedē nolēma bez kaujas atkāpties un nakts tumsā kļuva nesasniedzami iespējamai vajāšanai. Ordeņa brāļi deva padomu mestram pastiprināt Kurzemes pilīs ordeņa garnizonus un doties atpakaļ uz Rīgu.
Atskaņu hronikā vēstīts par 8 brāļu – bruņinieku sagūstīšanu Vārtājā. Arī Vartbergas Hermaņa hronikā par Durbes kauju ir ziņas par 8 ordeņa brāļu bruņinieku nāvi Vārtājas pilī. Pēc Durbes kaujas notikušās kuršu sacelšanās laikā ordeņa karaspēks atriebes karagājienā Vārtājas pili nodedzināja un tā vairs vēlāk netika atjaunota.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 18. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vārtajas jeb Vārtagas upe, Bārtas pieteka, dodas no ziemeļiem uz dienvidiem pa krāšņu ieleju, sauktu par Janku ” . Vārtajas lanka 1— 2 kilometru plata un tās krasti līdz 40 metru augsti, bieži apdzīvoti un ļoti augligi. Tai vieta, kur lielceļš no Virgas muižas uz Grobiņu vezdams paceļas Vārtajas lankas labajā krastā, pa kreisi roki aiz Kalnenieka mājām, paceļas varens kalns, saukts Elkas. To redz jau notālēm un viņš ir apkārtnē valdošais augstums. Nav šaubu, ka šī vieta ir senais Vārtajas pilskalns, kurš rimju kronikā saukts „Varchdach“ (5029) un „Varrach“.
Vartajas apkārtnes plāns. Mērogs 1 :42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns ierīkots uz zemes raga, kas radies starp Vārtaju un avotainu gravu. Taī vietā, kur bijis savienojums ar apkārtējo līdzenumu, tas pārrakts diviem grāvjiem un uzbedumiem. Priekšējais uzbedums un grāvis tiek arts un vāji uzglabājies, turpretī otrs paceļas vairāk kā 10 metru augsti un maz postīts. Gar pilskalna austrumnogāzi ir terase, uz kuras pasaules karā ierīkoti vācu ierakumi. Ierakumiem izlietota arī plakuma austrummala. Plakums iedobts lēzenas bļodas veidā. No zemākās vietas izverd avotiņš, kurš rietuma pusē izgrauzis plakuma malā sev ceļu. Pilskalna rietuma sānos radušies daži zemju nobrukumi, kuros redzams dziļš mitņu slānis. Pilskalna plakumam iet pāri no ziem. uz dienv. Znotiņu un Kalnenieku māju robeža. Šie saimnieki senāk pilskalnu aruši, bet tagad to izlieto ganībām.
Vārtajas „Elkas“ no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vārtajas pilij pieder liela loma Kurzemes vēsturē. Starp citu, pēc Durbes kaujas, kas notika 1260. g , kurši sacēlās pret ordeni un Vārtajas pilskungs Otulis (Utilie) nolietā šaī pilī astoņus ordeņa brāļus.
Ši ir arī vienīgā vieta Kurzemē, uz kuru varētu zīmeties Ansgara dzīves aprakstā 853. g. minētā „Seeburg*. Bez šaubām šis vārds ir tulkojums un nozīmē kādu apcietinātu vietu, sauktu kursiski kādā ūdens vārdā. Vāra, kā zināms ir senbaltu valodā ūdens (vāravīksna); šis vārds vēlāk pārveidojās par māre un jūra. Vienīgi šo pilskalnu var aizstāvēt aprakstā minētie 7000 karotāju, jo Vārtajas pilskalnaplakums vien ir vairāk kā 5600 kvadrātmetru liels. 5 dienu gājienā no šejienes atrodas otra pils, kas minēta taī pašā aprakstā, t. i. Apule, kas atrodas Lietavāstarp Sarķu un Apules sādžām, 12 verstis no Skodas.
Vārtajas pilskalns skaitās Tadaiķu pagasta Vārtaju „galā“, kurā ietilpst 20 saimnieki. 5 no tiem saucas par ķoniņniekiem, to starpā arī Kalninieku vecais saimnieks Māraks, kas šīs ziņas sniedza. Viņš arī stāstija, ka senāk pilskalnā esot caurums bijis. Ja tur iesvieduši kokus, tad, melšot, pa nakti tie bijuši atkal izsviesti laukā.
