Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
14.08.2018.g. Šokolādes. Deveņdasmytais. Ūtrais nu Kruoslovys pilskolnim drusku lobuokā situacejā. Deļ bryunūs muolu jau jaunuokā laikā nūsaukts par Šokoladis kolnu, vacais vuords kolnam nav izaglobuojs. Pilskolns garons ar stuovumin obuos moluos. Puori pilskolnam īmeita plota styga. Par jū žāluojīs jau Brasteņš. “Lielāko postījumu šais rakumos izdarījušas staigātāju kājas. Pienu sievas, kas no rītiem nes pilsētai pienu, vairīdamās no dubļainā lielceļa, ieminušas pāri pilskalnam taku. Šī taka neticamā kārtā izgrauzusi vairāk kā metru dziļus robus plakuma bedumos un pa daļai tos iznīcinājusi.” Labi ka tgad pīnu vad ar mašynom. Pi kolna atsavasalojam, kurim da Reigai, vēl tuolejs ceļš. Itei beja 100 Latgolys pilskolnu garuokuo ekspediceja i kai saceja mozais Jureits: “Otrā diena ir nospiedoša”. Paldis visim vacajim kadrim, i vēl vaira paldis Evitai, Santai i Kryšam. Jūs profesionalais viesturnīku i ceļuotuoju redziejums beja nanūviertejams. Da symta vairs nav tuoli, dreiži brauksim vēl!
14.08.2018.g. Ostoņdesmit deveitais. Ekspediceju nūsprīžam beigt Kruoslovā i konsileja lāmums – juoredz obi Kruoslovys pilskolni. Vīns nu jim saukts par Adamovys pilskolnu pavysam iznycynuots tasūt Daugovpils – Kruoslovys šoseju. Tagad tī mašynu stuovvīta i skotu laukums da Daugovai. Ībraucam paēst pušdīņu i gūdynojūt pilskolna vītu taisam bildi. Myusu oficialajam potograpam nasaceļ rūka iz vēl kaidu kadru nu izmaituotuo nazkod varenuo kolna.
14.08.2018.g. Daudzišu Kozys. Ostoņdesmit septeitais. Ituo pilskolna vuords vēl var meitīs, jis puors mienešu atpakaļ vēl nabeja zynoms. Pilskolns ītaiseits garonys kaupris vydā. Nu vīnu suonu pilskolnam miļzeiga grova ar mozu upeiti apakšā, golus i ūtrus suonus sorgoj pamateigi nūcītynuojumi ar dziļim gruovim i plotom terasem. Vīnā golā pīci gruovi i sasaglobuojuse īīšonys vīta, ūtrā golā treis gruovi. Garonajam plakumam obejūs golūs izbārti vaļņi. Kolns apaudzs ar skaistu līpu, malnūs eļkšņu, bārzu i ūzulu mežu. Upis dybyns pylns akmiņu, nu pilskolna suonu upē ītak daudz olūtu, zeme meiksta. Upis vydā atrūnam lelu akmini, kū cylvāka rūkys nazkod raudzejušys saplēst. Pi poša pilskolna sāta, kurys saimineica sorgoj nu suņu, izmierkušajim ekspeditorim atnas spani ar vysaidim duorza lobumim i vēl šokoladi bārnim. Vysaidi cylvāki dzeivoj pi Latgolys pilskolnu.
13.08.2018.g. Udinovas. Ostoņdesmit sastais. Meklejūt Udinovas pilskolnu nu lelceļa īsagrīžam palelys saimisteibys pogolmā. Atīt sirdeigs saiminīks i klīdz: kto vam razrešil, častnaja sopstvennostj, vyzovu policyju, pocerjaece mošini, i taidā gorā. Ar lelu sasajimšonu i diplomateju izadūd naidnīku nūmīreit i jis žieleigi atlaiž myus puori sovam teiruman iz Garuo azara krostu. Vēl vaira, jis stuosta, ka pilskolnā bejuse bazneica(kostjol), tik jei īkrytuse azarā, i tys bejs pyrms 200 godu. Pilskolns garonys kaupris pošā golā. Bazneicys palīku tī naatrūnam, tik kotrā kūrma rokumā pa vacu pūdu lauskai i dagušim akminim gon.
13.08.2018.g. Ostoņdesmit pīktais. Ostrovnys pilskolnu Ostrovnys azara krostā ekspeditori varātu saukt ari par Guļbu voi Bišu kolnu. Kolna viersā treis guļbu pogrobi i vēl nazcik dūbu duorzuoju globuošonai. Vīnā nu pogrobu taisam bildi. Bitis pasaruoduos nazy nu kurīnis i kūž cik spāka. Citi bāg, citi klīdz, citi soka – seikums. Rezultats; Kryšam – 2, Mikeļam – 2, Madarai – 1, Rūtai – 5. Vajadzēs saļdiejuma, kab suope aizamierstūs. Tyvuokais kolna saiminīks, pi kura atstuojam mašynys, stuosta par Starinys mežu aiz Ostrovnys azara, kur malnajai žugurei pereklis i atrosta rata zuole voi syuna.
13.08.2018.g. Gorodiščes. Ostoņdesmit caturtais. Ceļa molā natuoli nu Indrys apsamets pilskolns kuru jau Brasteņš daskaita pi iznycynuotu. Nu seneju laiku orts i vēl tagad kolnā pasātys auzys. Nikaidus senejūs nūcītynuojumus naatrodom, tik pošu kolnu apsavērt i Latgolys tuolumus nu juo var sevkurs garombrauciejs. Pošā kolna golā nazkaida betona kaste, tū i īdoncojam. Indrā atrūnam eistynu Laimis zemi!
13.08.2018.g. Robežnieku. Ostoņdesmit trešais. Rūbežnīku pilskolnu mes daskaitam jau pi ūtruos ekspedicejis dīnys, par tū, ka ekspeditoru bildi taisam reitā pyrms braukšonys prūm. Itys pilskolns cīši labi sataiseits gostu sagaideišonai ar goldim, beņčim, guņkura vītu, molku, i karaoke skatuvi. Leita nakti mes tī puorlaidem labi i varam citim ekspeditorim syltai īsaceit itū vītu. Cauri pilskolnam ītaiseita styga, tī seņ atpakaļ vīns bazneicys kungs reitūs staiguojs vērtīs iz azara i peiļu.
Ostoņdesmit ūtrais. Misnikovys pilskolnam daudz nūsaukumu, mes dasaturam pi tuo, kurs kartē. Pa ceļam da kolna atrūnam daļu nu pīminis zeimis Latvejis rūbežsorguotuoju kordonam, poša plāksne atdūta restauracejai. Da ituo pilskolna ari kaids gobols kuojom, pats kolns mežā i pavysam natuoli nu Boltkrīvejis rūbeža. Nu pošys pilskolna apakšys padūmju laikūs ar buldozeru izstumts ceļš cauri vysom terasem i puori gruovim da pilskolna plakumam. Kai dūmojams, lai prīceigajim kolhoznīkim varātu sataiseit svātkus latviskā gorā i vītā. Kultura! Pyrmū reizi dalei nu ekspeditoru rūbežu sorgi dokumentus puorbauda jau natuoli nu Kausys pilskolna, ūtrū reizi sarokstu ar personu datim atstuojam jūs birojā i trešū reizi myus stuodynoj prūmbraucūt nu Misnikovys pilskolna. Itei reize izaruoda liktineiga divim ekspeditorim, jūs mašynai i bārnim. Jī treis stundis teiruma vydā gaida, roksta paskaidruojumus i protokolus. Mes puorejī atstuojam jūs i braucam da Rūbežnīku pilskolnam, taisam vakarenis, smierejam zuobokus i iztaisam dūšu pyrms zaļumballis. Ar timseņu puorkuopieji teik atkonvojāti da myusu. Vēl varu saceit, ka zaļumu bals Osyunē beja i 100 Latgolys pilskolni īlūceja kuojis!
13.08.2018.g. Fridrikovas. Ostoņdesmit pyrmais. Par ceļu da Fridrikovys pilskolnam vaicojam rūbežsorgu birojā. Izaruoda, ka tys nav vīgls, skaidruošonā daleibu jam rūbežu sorguotuoji i vītejais zemnīks. Jis atbrauc ar lelu traktoru i stuosta, ruoda, dūd padūma. Pa teirumim i kryumim teikam da sātai, kur vacais saiminīks pa vosorom dzeivoj ar bitem i uobuļu suodu. Vēl kaids kilometrs kuojom pa latvāņu pļovom i mežu, tod puori teirumam i asm kluot. Pilskolns nalels, skaists, ar divom metala plāksnem, kur nazkod krīvu volūdā bejs nazkas raksteits. Cik saprotom – par pilskolna vaļsts aizsardzeibu. Kolna vydā atrokts pavysam pruovs akmins, par kuru Ivara vuordim varam saceit – tuorpa golva i vyss. Pilskolns nu treju pušu apjimts ar nalelu upeiti – Čaušicu. Pi mašynu myus gaida Jezups ar mada burku duovonai i stuosta par Fridrihshof muižu, ka bejuse pavysam natuoli, tagad palics tik akmiņa pogrobs.
13.08.2018.g. Kausa. Ostoņdasmytais. Jū taisejomēs apstaiguot jau pavasara rūbežu braucīnī, tik tod bejom gona guojuši jau pyrma, i atstuojem cytai reizei. Niule tei reize beja kluot, divu dīnu 15. ekspediceju 100 Latgolys pilskolni suok ar nazkod lelū, tik tagad nūroktū Kausa pilskolnu. Kai saprotom, nu juo palics tik vīns styurs i vītom radzami pilskolna suoni. Izlūžņojam apaugušuos kolna molys i atrūnam stygu, kas 4 – 5 km garumā nu pilskolna pa kausys augšu īt da Meikšānim. Stygu īsokam visim staiguot grybātuojim vysvaira pavasarī i rudinī.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.