Piziču pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m.; uzmērots 19. augustā 1925. g.

Piziču “Kaupres” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Par kaupri parasti dēvē gari stieptus kalnus, bet šai gadījumā ar to pašu vārdu apzīmēts uz kaupres esošais pilskalns. Viņš atrodas Rēzeknes apr. Varklaņu pag. Piziču ciema zemē. 4 km. ziemeļos Viļāniem kaupre, kura iesākas pie Pleskavas „Pilskalna”, ar maziem pārtraukumiem turpinājās vismaz ap 10 km. garumā. Pēc ļaužu izteiciena viņa tekot ka upe līdz pašai Daugpilij.

Pie Pizičiem Rīvuļas upīte izlaužas šai kauprei cauri uz Maltu tecēdama. Te kauprei šķērsām radusies grava ar kraujiem krastiem.

Apkārtnes plāns 1: 75000

Uz kaupres galiem, abās pusēs upītei ierīkots pilskalns. Vienā pusē, kas uzzīmēta uzmeta uzmērojumā, bijusi pils, bet otrā pilsēta.

Apcietinājums šaipus upītes, jeb pilsvieta, radīta pārrokot kaupres muguru 2 grāvjiem. Uz plakuma pie grāvja zemes uzbestas 3 m. augstā uzbedumā. Aiz galvenā grāvja otrs mazāks uzbedums ar grāvīti priekšpusē.

Pilsvietas plakums, jeb kā šai apvidū sauc — lāvums —, 25 m. garš, 15 plats. Tas varējis būt labu tiesu garāks, bet viņa rietumgals norakts ceļiem smilti rokot. Vispār, šis pilskalniņš smagi cietis no lāpstas. Otra liela grants bedre ir kalna dienvidsānā, bez tam pašā uzbedumā redzama dziļa zeltraču bedre. Šo pilskalna daļu pārklāj 0,5 m. bieza melnzeme, kas grants bedru vietās brūk lejā un izbārsta trauku lauskas, ogles, kaula gabaliņus v. tml. Plakums nav arts, uz tā stāv vecu koku celmi.

Piziču “Kaupre” no ziemeļiem

Kalna īpašnieks Antons Melnbārdis teicās atradis arī sarūsējušus dzelzs priekšmetus. Kalns esot 1918 g. pirkts no Maltas muižas, bet formēlā puse palikusi nenokārtota. Uz kalnu pretendē arī pagasts kā uz grants kalnu.

Pāri upītei uz kaupres turpinājuma esošā pilsēta 160 soļus no upītes atrakta ar grāvi un 1 metru augstu uzbedumu tāpat kā šaipus upei. Šī vieta ilgāku laiku lietota sakņu dārzam un mītņu kārta saarta. Tagad tā 0,20 m. bieza un samaisīta. Pilsētas plakums līdzens un kails, bet viņa malas apaugušas jaunu mežu.

Par šo pilskalnu pauž parasto teiku, ka viņā paglabāta zelta nauda. Stāsta arī, ka to sanesuši zaldāti kara laikos. Pēc sava tipa šis un Pleskavas pilskalns līdzinās Jeršovkai pie Sēlupinkniem.