E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Mazsalijas pilskalna Šķērsgriezums no ziemeļu-austrumiem uz dienvidus-rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Starp Sālijas mazmuižu un dzirnavām, divu gravu starpā atrodas daiļi formēts un labi uzglabājies pilskalns. Tas apaudzis retām priedēm un īsu zāli. Viņa plakums 50 m. garš un 25 plats, pēc izskata četrstūrains. No apkārtējā līdzenuma to atdala dziļš grāvis un 5 metri augsts uzbedums no plakuma skaitot. Uzbedumam apkārt redzama neliela terase, kas atlikusi no kādreizējām koka celtnēm. Pilskalnā ap 1/2 m. dziļš mītņu slānis. Tāpat ogles sastopamas pilskalna grāvī un no grāva uz rietumiem esošā laukā. Tur esot senāk izartas arī ķēdītes un rotas lietas. Pilskalns iedalīts valsts zemju fondā.
Mazsālijas pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1:42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam ziem. rietumos apm. pus kilometru ir vieta, saukta Baznīckalns. Divus kilometrus ziemeļos kādu vietu sauc par Vara kalniem. Simts soļus austrumos pilskalnam esošo zemesragu dēvē par Ledus kalnu, bet Snēpeles muižas tuvumā atrodas plaši daudzinātais Sudrabkalns. Nevienā no uzskaitītiem kalniem nav redzami nekādi mākslīgi rakumi vai uzbedumi. 1 kilometru dienvidos Mazsālijas pilskalnam atrodas Ošenieku mājas, pie kurām ir senkapi ar bronzas rotas lietām.
Mazsālijas pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Uz Sālijas pilskalnu varētu zimēties nosaukums Syallen, par kuru vēstures dokumentos teikts, ka tā sauc pagastu, kurā dots Tautugodam brīvzemniekam lēnis uz laiku laikiem no Ebercharda von Muncheima. Apkārtnē vairāki brīvciemi.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
