Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 25 jūnija 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Lanku pilskalna šķērsgriezums no dienvidiem uz ziemeļiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
1922. gada vasarā aptaujājot Bātes apkārtnes iedzīvotājus, tika uzdota Vaiņodes pagastā, netālu no Vecpakuļu mājām kāda vieta, saukta pilskalns. Šai apvidū vēl neviens pilskalns nebija konstatēts un tāpēc ar lielu interesi devāmies to uzmeklēt. Kad nobraucām Pakuļos un jautājām pēc pilskalna, izrādījās ka mājas saimnieks, kurš dzīvo tur jau 15 gadus, par tādu pilskalnu gluži neko nezināja pateikt. Beidzot turpat dzīvojošais mežsargs atcerējās, ka aiz pļavas, dažus simts soļus dienvidos Vecpakuļu mājām mežā esot gan kāda vieta ar grāvi un uzbedumiem. Turp nogājuši atradām vidēja lieluma pilskalnu, kurš kā zemes stūris iespiežas apkārtējā pļavā un atgriezts no pārējās teritorijas ar diviem grāvjiem un tikpat uzbedumiem plakuma dienvidus pusē. Uzbedumiem pusloka veids un ziemeļu galā tiem atstāta ieejas vieta. Zem uzbedumiem mitinājās āpši, kas izkasījuši daudz ogļainu smilšu. Redzams, ka mītņu slānis šeit diezgan spēcīgs.
Pilskalna plakums no ziemeļu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Gar pilskalna ziemeļpusi tek neliels strautiņš, kas ietek robežupē Lušā. Kalns apaudzis lielu egļu mežu, kurš turpinājās uz dienvidiem un austrumiem. Redzams, ka mežu apaugusē pilskalna apkārtne kādreiz bijusi arama zeme. Uz pilskalna plakuma un viņa apkārtnē daudz ozola celmu, no kuriem daži 2 m. caurmērā. Kāds žīds esot bagāts palicis tirgodamies ar šiem ozoliem.
Pilskalna modelis. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Uz šo apvidu varētu zīmēties senrakstos 1253. g. minētā “Loke”, jo to atgādina 1 1/2 kil. ziem.-riet. esošā leitiski izrunātā Lanku mežmuiža.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
