Jaunpils Kartavu kalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 12. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kartavu kalna šķērsgriezums pa A-B. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Tukuma apriņķī, Jaunpils pag. vienu kl. dienvidos Jaunpils muižai upītes malā atrodas mežu apaugusi kalnu kaupre dēvēta par „Kartavu kalniem”. Pret vidu Kartavu kalnus pārtrauc grava, pa kuru iet ceļš uz Sparvu un Pilsētu mājām. Starp šo gravu un upītes krastu esošais kalna rags apm. 100 m. no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 m. augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas. Tā radies plakumam iedobts veids, kas pašā vidū izbeidzas ar bedri. Šādas bedres plakuma vidū ir redzamas arī dažiem citiem pilskalniem, piem. Tērvetei un Tukumam. Ieeja vērojama gar uzbeduma rietummalu.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kartavu kalns ir valsts mežā un apaudzis bieziem krūmiem un priedēm. Zeme sastāv no irdena zvirgzda, kas noderējis kartupeļu bedrēm apcietinājuma rietummalā.

Kartavu kalns (pa labi). E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Neraugoties uz šiem rakumiem kas atklājusi zemes iekšieni, mītņu kārta grūti ieraugāma. Zem velēnas redzama gandrīz neaizkarta zeme. Bīlensteins šo apcietinājumu apmeklējis 1868. g. un aprakstījis Mag. XIV. Šai aprakstā tas atturas no kādiem slēdzieniem par šī pilskalna varbūtējo vesturīgo nozīmi. Viņš to nepiemin arī nekur savos vēlākos rakstos kaut gan šis apcietinājums ir liels, stiprs un tāpēc ievērības cienīgs.

Radušies apstākļi, kas spiež šeit izteikt domu, ka Jaunpils „Kartavu kalns” varētu būt rīmju kronikā pieminētā Babote:

„Babote ir pils vārds. To kādreiz rijis uguns sārts Pie tās vaļņa kaujā asins lējās, Mežs un lauks visapkārt jautri smējās.” Šai pilsvietai ar „valni’ jeb uzbedumu jāatrodas pēc kronista ziņām ceļā no Dobeles uz Kuldīgu. Šai ceļā vai ceļa tuvumā nav neviena cita pilskalna it sevišķi vēl tāda, kuram būtu bijis „Valnis”, kā tikai Kartavu kalns. Bīlensteins attiecībā uz Babotes pils vietu izteic hipotēzi, ka tā varētu būt „Cepures kalns’ pie Slagunes Cibēnu mājām. Minētā vieta pārbaudot izrādījās vienkāršs dabīgs uzkalns bez uzbeduma un citām kādām pilsvietas pazīmēm.

Par Kartavu kalnu Bīlensteins uzrakstījis teikas, kuras tagad vairs nebija saklaušināmas.