Vigo Leitholds. Lašu pilskalns
19.04.2020.g. Eglaines Lašu pilskalns ir vēl viens seno sēļu pilskalns uz kura tikusi uzbūvēta muiža, bet tagad tur atrodas drupas.
Lašu pilskalns atrodas Ilūkstes novada Eglaines pagastā zem bijušās Veclašu muižas pils drupām pie autoceļa P70. Kultūrslānī atrasta apmestā, gludā un ripas keramika. Pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 10.-12. gs. Kokiem apaugušā savrupā kalna augstums ir 15-20 m, plakuma izmēri 80 x 100 m.
Pirmais pilskalnu 1882. gadā reģistrēja Augusts Bīlenšteins. Vilis Biļķins Lašu pagastā identificēja Kalves pili.
Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots ar pils izbūvi. Vēl A. Bīlenšteina apmeklējuma laikā kalnā bija muižas koka pils, kura vēlāk tika nojaukta un tās vietā uzbūvēta mūra pils. Pēdējā tika sagrauta Pirmā Pasaules kara laikā. Ceļot mūra pili, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.
Kalves zeme (latīņu: terra, que Calue dicitur) bija sēļu zeme līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Pirmo reizi vēsturiskajos rakstos Kalve pieminēta sakarā ar to, ka Jersikas ķēniņa Visvalža meita otrreiz apprecējusies ar Johanu no Bardevišas (Johannes de Bardewisch), kas adoptēja viņas pirmā vīra Konrāda dēlu un laikā starp 1224. un 1257. gadu kļuva par Ikšķiles un Kalves piļu īpašnieku un Rīgas arhibīskapa Alberta II vasali. Tas netieši norāda uz Kalves zemes agrāko pakļautību Jersikas ķēniņam.
1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai, tomēr Livonijas ordenis panāca, ka 1254. gada 23. maijā Romas pāvests Inocents IV sevišķi apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Alektenes, Kalves, Sēlenes, Medenes un Nīcgales pilīm un ciemiem.
Sēlijas dalīšanas laikā pretenzijas uz Kalves pilsnovadu pieteica arī Rīgas domkapituls, kas tikai 1256. gada vasarā atteicās no savām prasībām.
Pēdējo reizi Kalves zeme pieminēta 1493. gadā kādā Livonijas ordeņa mestra Freitāga no Loringhofes izdotā dokumentā par ordeņa vasaļu tiesībām uz zemi rietumos no Kalves (Calven) - starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm...
