Jurizdikas pilskalns atrodas Ludzas pilsētas A nomalē. Tas ierīkots ZRRDAA virzienā orientētas kaupres galā, kurai Z ir Lielais Ludzas ezers, bet D – Lielajā Ludzas ezerā ietekoša strauta lēzenā leja. Šīs pašas kaupres ZRR galā ap kilometru no Jurizdikas pilskalna atrodas Ludzas viduslaiku pils drupas. bet kaupres vidusdaļā ir pazīstamais latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Odukalns. Jurizdikas pilskalnu 1959. gadā apzināja V. Urtāns.
Šo pilskalnu zin plaša apkārtne. Tas tamdēļ, ka viņš atrodas paša lielceļa malā un īpatnēji izskatās. Gandrīz katrs ceļa gājējs to redzējis un atceras.
„Pilskalns” atrodas Daugpils apr. Aulejas pag. Žaunerānu ciema robežās. Uz kara kārtīm šā ciema vārds gan rakstīts „Žalnerčiki”, bet ļaudis šo ciemu tā nesauc.
Bornes pagastā, Ilūkstes apriņķī 3 kilometru dienvidos Daugavai un Liel-Bornas muižai, netālu no Vaksovas ciema meža vidū atrodas apcietināta vieta saukta „Zamki”. Apcietinājumam izmantots samērā lēzens kalns, kas no dabas daudz nav atšķiries no blakām esošām citām augstām vietām.
Ērgļos pazīstamais „Skanstes kalniņš” atrodas Ogres kreisā krastā pie paša tilta un lielceļa. Tas ir neliels, savrūps, ap 10 m. augsts kalns nepareiza trijstūra veidā. Plakums līdzens ar lēzenu ieleju austrumpusē. Uzbedumu, grāvju un terašu nav.
Tērvetes Klosterkalns ( agrāk – arī Ķīķerkalns) atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes centrā starp Dobeles – Bauskas šoseju un Tērvetes upi. Pirmais Klosterkalnu literatūrā kā eventuālu kapu kalnu ar mākslīgi veidotu terasi 1926.gadā minējis E.Brastiņš. 1975. un 1976.gadā Klosterkalnā 1000 m 2 platībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi (vadītājs M.Atgāzis), kuros noskaidroja, ka Klosterkalns neapšaubāmi uzlūkojams par pilskalnu.
Porskovas Mistra kalns atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pagastā Porskovas sādžā, ap 2 km uz DR no Rekovas. Pieminekļa ZA pakājē ir Porskovas sādžas viensēta. Pilskalnu 1952. gadā atklāja E.Snores un S. Tarakanovas vadītā ekspedīcija.
Līdztekus Daugpils — Kaunas šosejai 2km attālumā iet vecais lielceļš, kurš sākas no Kalkūnu miestiņa. Trijus kilometrus no Kalkūniem ša lielceļa malā ceļa līkumā ir Kilāču ciems, sastāvošs no 4 saimniecībām. Kilāčiem puskilometru austrumos kādu kalnu dēvē vietējā izloksnē „Pilikalnis”.
Pilskalnam izlietots kāds paugurs, kas ap 10 m. augstāks par citiem apkārtējiem. Viņam nostāvinātas malas jumta kraujumā visapkārt iegarenam plakumam. Plakuma caurmērs 40 un 60 metru. Šim plakumam 9 m. zemāk, ziemeļrietumu pusē ir otrs plakums — domājamā priekšpils vieta. Pēdējā norobežota ar 3— 6 m. augstu sānu. Aiz šās priekšpils atrodas ieleja, kurā uzkrājas ūdens.
Mežmuižas Silakalns (Augstais, Pilātes kalns) atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā netālu no Lietuvas robežas apmēram 300 m uz D no Sila kapsētas. Pilskalnu kā iespējamo zemgaļu 13.gs. Silenes pils vietu 1892.gadā apzīmējis A.Bīlenšteins.
Makšinavas Kauguru kalns atrodas Balvu raj. Vīksnas pagastā, ap 1 km uz DR no Makšinavas sādžas un 2 km uz ZR no Kupravas. Kādreiz uz D no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Pilskalns” Berezaukas, jeb Berežīnes ciema zeme Izvaltas pag. Daugpils apr. 0,5 km. rietumos ciemam, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Uzvaldi un tālāk. Šā strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām.
3 km. ziemeļ-austrumos Sventas ezeram, 1 km. dienvid-austrumos baznīcai, Ilūkstes lielceļa malā ir Kaķīšu ciems, saukts arī par Kaķiškiem. Minētam ciemam puskilometru austrumos, lauku malā atrodas apcietināta vieta dēvēta „Zamok”.
Šis “Pilskalns” atrodas plaša Jaunpiebalgas pagasta rietumgalā, gleznainā apvidū, pie Vieķu un Miģļu ciematiem. Pilskalns ir Vieķu māju zemē, šām mājām ziemeļu pusē. Šo māju apkārtne ir bagāta uzkalniem un ielejām, kas vispār raksturo šo Vidzemes augstienes daļu.
Page 20 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.