Veckuipju pilskalns (Kuipju kalns). Atrodas „Dreimaņu” un „Veckuipju” māju tuvumā un ir ap 28 m augsts, ar slīpu plakumu, kura ZA malā izveidots 4 m augsts valnis. Pret DA pusi izveidots kalns ir lēzenāks. Tas ir noaudzis ar mežu, bez īpašām pilskalna pazīmēm, tomēr labi saskatāms.
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai pilskalna ziemeļdaļa, pērējā teritorija postīta ēku būvniecības un ceļa ierīkošanas laikā. Pilskalna kultūrslānī atrastie priekšmeti liecina, ka tas bijis apdzīvots viduslaikos.
Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Pilskalna vieta var būt atzīmēta kļūdaini un vēl tiks koriģēta pēc dokumentālu materiālu izpētes. Pašlaik tajā vietā ir stāvlaukums.
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils – Embūtes pils lielceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un līdz 7-10 metrus augsti mūra fragmenti.