talsitourism.lv par pilskalnu
Bašķiņkalns – pilskalns atrodas Valdemārpils lauku teritorijā ap 3 km uz ziemeļiem no bijušās Saslaukas muižas, ap 200 m austrumos no Kalnmaļu mājām. Pilskalns ierīkots savrupā, līdz 17 m augstā kalnā. Tā plakums nelīdzens, ap 20´40 m liels, ar kritumu uz dienvidu pusi. Šeit konstatēts ap 0,3-0,8 m biezs kultūrslānis. 1984.gadā, ņemot granti ceļa būves vajadzībām, ap 30 m platā joslā postīta pilskalna dienvidrietumu terase, kurā konstatēts līdz 60 cm biezs kultūrslānis. Vēlāk postītā terases vieta pielīdzināta un atjaunota apmēram agrākā izskatā.
1939. gadā arheologs P. Stepiņš Bašķiņkalna apsekošanas laikā konstatēja, ka pilskalnam dienvidrietumos un austrumos ap 100 m platā joslā atradusies apmetne, kura gandrīz pilnībā iznīcināta meliorācijas un lauksaimnieciskās apstrādes rezultātā. Ap 100 m dienvidos no pilskalna atrodas savrups, ap 4 m augsts, ieapaļš uzkalniņš, t.s. Baužiņ- vai Baušļkalniņš – iespējama senkapu vai kulta vieta.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1: 1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 20. maijā 1923.g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Bašķinkalna“ šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērogs 1 : 1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Nogale ir muiža ar novadu Talsu apriņķī, Ārlavas draudze. Tā atrodas 15 kilometri no jūrmalas un 17 kil. no Talsiem. 3 kilometrus no Nogales muižas uz ziem. rietum. atrodas augsta vietā kalns, saukts „Bašķinkalns.“ Tas ir augstākā vieta apkārtnē un krievu topogrāfiskās kartēs atzīmēts kā trigonometrisks punkts, kas stāv 31,28 saženi virs jūras līmeņa. Bašķinkalns sastāv no grants, tāpat kā pārējie apkārtnes nelīdzenumi. Viņš no dabas ir stāvām nogāzēm, bet noraugoties uz to tomēr cilvēku roku tā apstrādāts, lai pirmie seši metri augstumā, no augšas uz zemi skaitot, būtu iespējami kraujāki. Pēc visām zīmēm spriežot, šis kalns ir bijis kādreiz apcietināta dzīves vieta. To liecina arī nelielais mitņu slānis kalna ieslīpā plakuma. Bašķinkalna pakājē ziemeļu pusē ir it kā kādreiz izrakts mārks, kas domājams noderējis ūdens smelšanai. Līdzīgi rakumi sastopami arī dažos citos Kurzemes pilskalnos. Parasti tos dēvē par „acs“ un no šā vārda domājams cēlusies mūsu tagadējā aka.
„Bašķinkalna“ apkartnes plāns mērogā 1:84.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalna dienvidus pusē redzamas divas grants bedres, kuras izracis mājas ceļu vajadzībām Kirpju māju saimnieks, jo kalns atrodas viņa lauku robežās.
Vecļaudis stāsta, ka kalnā senāk caurums bijis. Varējuši siet kārti kārtij galā, bet cauruma dibenu nevarējuši sasniegt. Tagad caurums esot aizmests. Bašķinkalnu esot kara laikos karavīri cepurēm sanesuši. Stāstot arī, ka šaī kalnā baznīca esot apgrimusi. Kalnu reiz atbraukuši šķūts zirgos skatīt augsti valdības vīri gadus 60 atpakaļ. Tie esot arī rakuši Bašķinkalna dienvidus pusē esošā uzkalniņā, sauktā „Baužiņkalns“ , meklēdami kapenes, bet bez panākumiem.
„Bašķinkalns“ no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vienu kilometru vakaros no Bašķinkalna, Lubezera dienvidus galā pie Ozolu mājām ir augsts apaļš kalns saukts „svētkalns”. Domājams ka tā senāk bijusi kāda kulta vieta.
