Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 28. jūnijā 1927. g.
“Riekstu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000
Pēc dažām ziņām „Riekstu kalns” (Nussberg) tiekot saukts arī par „Naudas kalnu”. Tas atrodas Cēsīs pils dārzā, blakus pilsdrupām.
Pēc sava izskata šis pilskalns ir neliels savrūps kalniņš iegareni apaļā veidā. Viņa augstums no apakšas līdz uzbedumam 18 m. Plakums līdzens, ap 50 m. garš un 25 m. plats, pret ziemeļiem 4 m. slīps. Plakuma dienvidgalā redzams uzbedums, kas stipri noplacināts parka tekas taisot. Kalna sāni ļoti krauji 8—12m. augstumā; tie stipri izmīņāti un izbrucināti. Gar kalna austrumpusi ved uz plakumu ceļš, kuru daži pētnieki tura par senēju. Gar kalna pakāji dienvidus pusē iet uzbedums, kas cēlies nostāvinot kalna sānu šai pusē, kur tas no dabas bijis lēzenāks pāriedams augstiene. Ziemeļos pilskalnam piekļaujas dīķis.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000.
Riekstukalnu uzmērojis Tālivaldis (P. Abuls) jau 22. jūnijā 1893. g. (Rīgas Latv. Riedr. 10. Rakstu krājums). Uzmērojumā redzams, ka tai laikā otrs dīķis, gan visai neliels, atradies arī kalna dienvidus pakājē aiz apakšējā uzbeduma. Tagad minētā vieta bij sausa.
Jau pieminētais Tālivalda uzmērojums stāv sakaros ar viņa rakstu „Kur atradās Latviešu virsaiša pils Autine?” Savā rakstā tas mēģina pierādīt, ka Riekstu kalns Cēsu pilsdārzā esot senais Autīnes pilskalns. Vēlāk, kā zināms, tas pats autors par Autīni tura Vaives „Sārumu kalnu” (sk. Konverzācijas vārdnīca I. 256 lp.) Tomēr, pirmais, kas Cēsu pilsdārzā esošo pilskalnu noturējis par seno Autiņi ir grafs K. v. Sīvers (sk. Die Lettenburg Autine 1878. g.). Tomēr, Autines jeb Antīnes jautājums vēl ir neizšķirts, ja ievēro arī pārējās hipotēzes, ko izteikuši daudzi citi vēsturnieki un pētnieki. Katrā ziņā Riekstu kalnam vairāk piemērots uzskats, ka šis pilskalns ir seno vendu apcietināta mītne, kurā kādu laiku kopā ar vendiem mitinājušies arī vācu bruņinieki, kā to lasām Indriķa kronika.
Cēsu “Riekstu kalns” no ziemeļiem
Rieksta kalnu klāj dziļa melna mītņu kārta. Plašāki izrakumi nav izdarīti, bet dažās vietās racis Cēsu skolotājs Ašmanis, atrasdams nedaudz trauku lausku. Pēdējās glabājas Cēsu muzejā.
Ļaužu mute stāsta, ka Riekstu kalnu esot zaldāti ar cepurēm sanesuši lai ieņemtu mūra pili.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
