Atklāts 2021. gadā.
J.Urtāns par pilskalnu
Škūru kalns ir plašākas apkārtnes augstākā vieta. Kalnu jau no tālienes iezīmē metāla triangulācijas tornis. Kalna augstāko daļu ieloko plānā noapaļoti taisnstūrveida nocietinājumu sistēma, kuru divos līmeņos veido terases. Izteiktākas un labāk saglabājušas terases ir kalna R un Z pusē; A pusē kalna nogāze jau no dabas ir bijusi pietiekoši stāva, lai to neterasētu, bet D puses nocietinājumi jaunākos laikos ir nolīdzināti. Pilskalna plakums pārveidots ar jaunlaiku būvēm un piebraucamo ceļu. Gan plakumā, bet vairāk gan R un Z nogāzēs jaušams melns kultūrslānis, kas bagātīgi jaukts ar modernajiem būvgružiem.
Ar svaigu skatu pārskatot iepriekš fiksētās pilskalnu teikas, šķiet, ka tieši ar Škūru kalnu saistāma kāda jau 1939. gadā pierakstītā teika par Veramu pilskalnu. Par Škūru kalnu kā pilskalnu jau 1925. gadā Pieminekļu valdei ziņoja A. Rags. Plašāk kalnu kā senlaiku apcietinājumu 1950. gadā aprakstīja K. Rozītis, bet 1978. gadā Škūru kalnu apsekoja A. Radiņš, kas to par pilskalnu neatzina. Jaunākos laikos kalnā ir bijis uzbūvēts ģeodēziskais tornis, kara laikā – divas mūra ēkas kara novērošanas dienesta vajadzībām. Škūru kalna kā pilskalnu apliecina daļēji saglabājusies nocietinājumu sistēma un kultūrslānis.
Vieta apsekota 22.05.2021.
Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.
