Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 13. jūnijā 1926. g.
Lejas Ūbānu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000
Pilskalnu tuvuma bieži gadās Ūbanu, Urbanu un Urbju mājas. Gribot negribot jādomā, ka šiem vietu vārdiem kāds sakars ar latīņu valodas Urbs = pilsēta. Šis „Pilskalns” ir Praulienes pagasta Lejas Ūbānu māju zemē, 2 km. dienvid-austrumos Lazdonas muižai Saikavas lielceļa kreisā pusē Ilgas upītes malā. Madonas pilsēta no šā pilskalna stāv 6 km. ziemeļ-rietumu virzienā.
Pilskalns ierīkots uz kāda kalna, kas spēji aptrūkst pret Ilgas upīti, bet lēzeni atslīgst rietumpusē paugurainos laukos. Upītes pusē kraujais kalna sāns ir 25 km. augsts, bet pret laukiem tikai 10 m.
Apkārtnes plāns M 1:75000
Plakums pusapaļš un vidū 4—5 m. kumpjš. Gar stāvāko sānu samanāma terase. Tāda esot bijusi arī lauku pusē, bet tagad aizarta. Kalns tiekot arts jau veselu cilvēka mūžu un protams no tam daudz cietis.
Mītņu kārta plakuma vidū sekla, bet gar malām ļoti melna un vairāk kā vienu metru dziļa. Ardams kalna īpašnieks atradis misiņa plāksnītes, „standziņas”, „rokturus”, apaļas akmens ripiņas ar caurumiņu vidū. Paši atradām tikai trauku lauskas, dažas ar nagu iespiedumiem rotātas. Šās keramikas atliekas, tāpat kā citas, glabājas valsts vēsturiskā muzejā Rīgā.
Lejas Ūbānu “Pilskalna” plakums no rietumiem
Kalnā esot vairāk reizes izdarīti rakumi. Redzama vēl 20 m. gara izrakta grāvja vieta. Neizdevās noskaidrot, kas rakumus izdarījis un arī literatūrā nav uzejams šo rakumu apraksts.
Kalnā esot senos laikos pils stāvējusi, bet pretējā Ozolkalnā baznīca bijusi. No pilskalna uz Ozolkalnu bijušas drātīs pārstieptas trepes ar dzelzs kāpšļiem. Pa trepēm kungi staigājuši no viena kalna uz otru.
Pie Praulienes pamatskolas, kas 1 km. dienv.-rietumos Pilskalnam, ir „Kapu kalniņš”. Tur granti grābjot pirms 40 gadiem atrasti akmens cirvis, kalts, nazis un bronzas lietas.Atrasta cirvja apraksts un zīmējums iesūtīts pieminekļu valdei. Ubānu „Pilskalns” pieskaitāms lieliem un spēcīgiem pilskalniem, kas varējis piedzīvot arī vācu laikus.
V. Lovis pie Praulienes uzdevis kā pilskalnu kādu Baznīckalnu. Šo vietu pārbaudot pilskalnu neatrada.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
