E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; Uzmērots 16. aug. 1927. g.
Poliščinas “Gorodiščes” šķērsgriezums pa A-B; Mērogs 1:1000:
„Gorodišče” ir krievisks nosaukums pilskalnam, kas atrodas Šķaunes pag. Ludzas apr. Poliščinas ciema zemē. Viņš stāv nepilnu kilometru dienvidos Poliščinas baznicai pie pašas Krievijas robežas. Aiz robežas Krievijas pusē sākās Osvejas ezera līdzenums ar saviem purviem un mežiem, kā dabīga latviešu apdzīvotas zemes robeža.
Pilskalns ir samēra niecīgs un ierīkots uz neliela pakalna, kas 10 m. augstāks par tuvējo pļavu.
Kalna malas, šķietas bijušas mākslīgi nostāvinātas ar terases palīdzību. No tām maz kas vairs samanāms, jo kalns kopš ilgiem gadiem jau tiek arts un tam pāri stiepjas Poliščinas ciema šņoru zemes. Vienīgi ziemeļu malā varētu ieraudzīt senāko malas stāvumu, jo šeit kāds mazs gabaliņš palicis neuzarts.
Nav domājams, ka pilskalnam būtu bijuši kādi uzbedumi vai grāvji, jo šim tipam tādu nav, kā tas vērojams pie citiem, veselākiem eksemplāriem.
Apkārtnes plāns M 1:75000.
Pilskalna plakums iegareni apaļš, pret vidu kumpjš. Domājams, ka senāk kumpums bijis mazāks, bet arot pavairojies uz sānu tiesas.
Mītņu kārta ap 30 cm. bieza un satura oglītes, dažādus akmeņus, trauku gabalus. Šo pilskalnu 1925. g. vasarā uzgājusi prof. F. Baloža archaioloģiskā ekspedicija. Pēc viņa ziņām, tas tika otrreiz uzmeklēts lai izdaritu vajadzīgos mērījumus 1927. g.
Poliščinas “Gorodišče” no rietumiem
Apkārtnē pilskalns mazpazīstams un ļaužu mutē nezin par to nekādus nostāstus. Ja šai vietai nebūtu zīmīgā nosaukuma un mītņu kārtas atliekas, tad nevienam nenāktu prātā, ka šī vieta kādreiz bijusi apcietināta.
Ar Poliščinas pilskalnu it kā norobežojas pret austrumiem Latgales pilskalnu puduris. Vienīgi pie Osvejas ezera Krievijas daļā vēl kādu vietu saucot par „Gorodišče.”
Tomēr Latvijas pusē ļaudis neko nezināja par pilskalniem viņpus robežas, kaut gan tikai nedaudz gadus pastāv tagadējā robeža.
